Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju klases dzīvnieku, kuri spēj lidot. Latvijā ir tikai 16 sugas, kuras mūsu valstī ir retas un tāpēc visas no tām ir aizsargājamas. Lielajā sikspārņu ala, kas atrodas Cēsu rajonā, Priekuļu pagarā, Kazu gravas ielejā ir vienīgā ala, kurā ir atrastas gandrīz visas Latvijā mītošās sikspārņu sugas.
Morfometrijas (nozare, kas pētī ķermeņa izmērus, svaru un citu parametru skaitliskās attiecības) mērījumi parāda kā atšķiras vienas sugas apakškārtas īpatņu izmēri. Un to izplatību Lielajā sikspārņu alā.
Darba tēma: Kazu gravā sastopamo naktssikspārņu Myotis apakšdelmu morfometrija.
Darba mērķis: Noskaidrot un salīdzināt apakšdelma garumus Kazugravā sastopamajām naktssikspārņu sugām.
1. Teorētiskā daļa
1.1.Vispārīgs sikspārņu raksturojums
Sikspārņu kārta pieder pie attīstītākās klases – zīdītājiem (Mammalia) ar 970 sugām. Latvijā sastopamie sikspārņi pieder sīksikspārņu (Microchiroptera) apakškārtai. Visbiežāk sastopami - ūdeņu naktssikspārnis (Myotis daubentonis), ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssoni), Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii ) un brūnais garausainis (Plecotus auritus). [9]
1.1.1.Anatomiski fizioloģiskais raksturojums
Priekšējie kustību orgāni – priekšķepas, pārveidoti par spārniem. Spārnu virsmu veido lidplēve, ko balsta priekšējo ekstremitāšu augšdelms, apakšdelms un pirksti.[17] Starp pakaļējo ekstremitāšu augšstilbu, apakšstilbu un asti atrodas otra lidplēve, kas kalpo kā lidojuma stabilizators un bremzes. Pirmais pirksts ir īss, nav ietverts lidplēvē, tā galā atrodas spēcīgi attīstīts nags, ar kura palīdzību sikspārnis var pieķerties pie dažādām virsmām. …
