Kāzu svinības - latviešu un cittautu tradīcijas

Kāzu rituālu vēsture

Medusmēnesis
Senos laikos teitoņu pāri precējās pilnmēness laikā, bet pēc tam trīsdesmit dienu dzēra medalu. Tā radies nosaukums “medusmēnesis”.

Līgavas pūrs
Kad franču līgavas devās uz jaunajām mājām pie jaunā vīra, viņas sasēja savu apģērbu un citu niecīgo mantību sainītī, ko ņēma sev līdzi. Franciski sainīti sauc par trousseau. Kad parastais pūrs pāraug to, ko var aiznest mazā sainītī, vārds vairs nebija adekvāts, bet tik un tā saglabājās. Šodien dāvanas, ko līgava saņem apdāvināšanas svinībās, varētu uzskatīt par mūsdienu trousseau variantu.

Zeltnesis
Kreisās rokas ceturto pirkstu Amerikā uzskata par zeltnesi. Šajā pirkstā nēsā saderināšanās un laulības gredzenu, jo pirms daudziem gadsimtiem domāja, ka šis pirksts savienots tieši ar sirdi.

Rīsu mešana
Tradīcija mest rīsus aizsākusies Austrumos. Rīsus (kas simbolizē auglību) meta pāriem, lai laulību aplaimotu ar daudziem bērniem.

Kāzu torte
Kāzu tortes radušās Senajā Romā, kur virs līgavas galvas mēdza pārlauzt klaipu kviešu maizes, simbolizējot cerības uz auglīgu un piepildītu dzīvi. Viesi apēda drupatas, ko uzskatīja par veiksmes nesējām. Viduslaikos šī tradīcija nonāca līdz Anglijai. Viesi uz kāzām nesa mazas tortītes, tās salika kaudzē, virs kuras vēlāk skūpstījās līgava un līgavainis. Acīmredzot kādam bija ienācis prātā sakraut visas tortes citu virs citas , tā radot mūsdienu daudzkārtainās kāzu tortes priekšteci.
…