Ķemeru NP – tā ir ļoti daudzveidīga, 38165 ha plaša teritorija, lielu ģeoloģisko struktūru saskares punkts. Tagadējo Piejūras zemieni ierobežo vairākas iekšzemes kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa) – senie Litorīnas jūras krasti. Senatnē zemei paceļoties un jūrai iegrimstot, radušies piekrastes lagūnu ezeri (Kaņieris, Dūņieris, Slokas ezers) ar reliktiem sālsūdens augiem. ĶNP ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas leduslaikmeta atstātās kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru starp tām. Plašo meža masīvu vidū slēpjas Lielais Ķemeru tīrelis, Raganu un Zaļais purvi, zem tiem dolomīta pamatiežu un purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi, kuri izplūst virszemē Ķemeru apkārtnē un ir kūrorta pamats jau vairākus gadsimtus. Cilvēka darbība šo teritoriju ir skārusi salīdzinoši maz, galvenokārt tikai piekrastes zvejnieku ciemos un lauksaimniecības zemēs Slampes pusē, tāpēc ĶNP ir mājvieta daudzām retām un gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.
Ķemeru nacionālā parka teritorijas aizsardzības vēsture nav gara, bet dažādiem notikumiem bagāta gan. 1957. gadā LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par Ķemeru rezervāta izveidošanu, bet diemžēl tas realizējās tikai uz papīra. 70-ajos gados nodibināti kompleksie dabas liegumi Ķemeru tīreļa, Slocenes un Kaņiera aizsardzībai. Ķemeru apkārtnei no 50-ajiem līdz 80-ajiem gadiem bija arī kūrorta sanitārās aizsardzības zonas statuss. Kopumā 20. gadsimta otrajā pusē tagadējā ĶNP teritorija piedzīvoja diezgan pretrunīgus procesus – sākot ar aizsardzības pasākumiem sērūdeņu veidošanās zonas saglabāšanai un beidzot ar plašiem meliorācijas darbiem, kūdras ieguvi un vietām intensīvu mežizstrādi.
ĶNP dibināšanas sākums meklējams 1989. gadā, kad Māris Strazds (viņam arī tas gods vēlāk kļūt par ĶNP idejas autoru) izvēlējās Ķemeru apkārtni par vietu, kur īstenot melnā stārķa pētniecības projektu. Kāpēc tieši šeit un ne citur? Tā bija interesanta teritorija tuvu Rīgai, kurā, galvenais, jau bija zināmas dažas melno stārķu ligzdas. Nākamā gada vasarā ar zviedru brīvprātīgo palīdzību ligzdu meklējumos tika pamatīgi pārmeklēti meži un Ķemeru apkārtne atklājās kā nozīmīga ne tikai stārķiem, bet vēl virknei aizsargājamu sugu. Tas veicināja arī melnā stārķa pētījumu projekta “Gandrs” pāraugšanu “Gandra fondā” un vēl pēc neilga laika jau Latvijas Dabas fondā (LDF). …
