Ievads
Ikdienā notiek dažādu līmeņu un veidu komunikācijas procesi. Taču jāatzīst, ka to formai mēs nepievēršam tik lielu nozīmi kā saturam, t.i. mums nav būtiski veids vai paņēmiens, kā vēstījums tiek nodots, bet tas, kas tajā teikts. Taču vai mēs uztveram visu, kas tajā teikts? Bieži vien cilvēki saklausa(saredz, saprot utt.) tikai to, kas viņus interesē vai tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt, neatkarīgi no pasniegšanas veida – vai tas būtu virtuāli, reāli vai kā citādi. Grāmatas „Ķermeņa valoda” autori raksta, ka tā veltīta visiem tiem, kuriem ir laba redze, bet kuri neprot skatīties. Šī atziņa pierāda iepriekšminēto – mēs nevērīgi izturamies pret zīmēm un kodiem, koncentrējoties tikai uz valodu. Situācijas nenovērtēšana pilnībā, var mūs novest pie negaidītiem komunikācijas situācijas pavērsieniem vai tml., piemēram, laicīgi nesaprotot, ka komunikācijas līdzdalībnieks patiesībā vēlas izvairīties utt. Tāpēc būtu nozīmīgi ieklausīties ne tikai tajā, ko saka partnera valoda, bet arī tajā, ko saka viņa ķermenis, kā arī apzināt sava ķermeņa sniegtos signālus.
Manuprāt, šī tēma mūsdienās ir ļoti aktuāla, tieši tāpēc, ka mūsu dzīves lielā mērā kļuvušas datorizētas. Vairs neprotam rakstīt, bez „emociju smaidiņiem”(simboliem), vairs neprotam izteikties saprotami un pieņemami, kad tas jādara realitātē utt. Jāatceras, ka signāli, kurus raida mūsu ķermenis(žesti, mīmika, balss nianses utt.) ir tik pat būtiski, kā paša vēstījuma saturs, jo, manuprāt, tie papildina viens otru.
Darba mērķis – iepazīt ķermeņa valodas līdzekļus un analizēt to pielietojumu reālā situācijā.
Ķermeņa valodas zinātniskā attīstība
Komunikācija ir informācijas apmaiņas process, kuru var iedalīt verbālajā un neverbālajā komunikācijā. Ķermeņa valoda, kas ir informācijas nodošana bez vārdiem, ar ķermeņa kustībām, žestiem, pozu, balss intonāciju, mīmiku, ir neverbālā komunikācija.1
…
