Ķermeņu elektrizācija dabā

Vienkāršākas elektriskās parādības bija novērotas jau senatnē. Bija arī zināms, ka dzintars, saberzēts ar vilnas drānu spēj pievilkt sīkus priekšmetus; ka pastāv tādi minerāli, kuri pievelk dzelzs gabaliņus. Senajās ķīniešu enciklopēdijās ir ziņas par to, ka aptuveni 300 g. p. m. ē. uz kuģiem lietota magnētadata; ir aprakstīta arī elektriskā izlāde negaisa laikā ap augstu ķermeņu smailēm.
Pirmo elektrības un magnētisma teoriju izveidoja angļu fiziķis un galma ārsts Viljams Gilberts ( 1544 – 1603 ). Viņš ieviesa fizikā jēdzienu „elektrība”, klasificēja vielas pēc to elektriskajām un magnētiskajām parādībām un aprakstīja ķermeņu elektrizāciju berzes ceļā.
17. un 18. gs. Pirmajā pusē tika daudz eksperimentēts ar elektrizētiem ķermeņiem. Šajā nolūkā izveidoja speciālas elektrizācijas mašīnas, kuru darbība pamatojās uz elektrizāciju berzes procesos.
Franču fiziķis Šarls Difē ( 1698 – 1739 ) atklāja, ka pastāv divu veidu elektrība – vienādas elektrizācijas ķermeņi atgrūžas, bet dažādas elektrizācijas ķermeņi pievelkas. Līdz tam laikam fiziķi pievērsa uzmanību tikai pievilkšanās spēkiem elektrizācijas procesos. …