Nobeigums
Gandrīz 2 gadsimtus par Kurzemes likteni valdīja Ketleru dzimtam. Šajā laikā Kurzeme piedzīvoja gan labus gan sliktus laikus. Laigan valdnieki bija radniecīgi viņu valdīšnas stili atšķīrās. Pēdēja tiešā Ketleru ģints pārstāve bija Hercoga Frīdriha Kazimira meita Amālija Luize. Pēdējais valdnieks Ferdinands Ketlers.
Hercogs Gothards bija pirmais Kurzemes hercogs un valdīja 25 gadus. Savā valdīšanas laikā izveidoja ap 70 baznīcām un pie 8 no tām izveidoja arī skolas un nabagmājas, ka arī parakstīja Kurzemes dižciltīgo privilēģiju, kas bija ļoti savarīgs paversiens kurzemnieku dzīvēs. Bez viņa Ketleriem nebūtu bijusi iespēja būt par Kurzemes valdniekiem. Gothards bija vienīgais hercogs, kas nebija uzaudzis bagāta ģimenē, kur visi bija pārtikuši.
Viņa abiem dēliem Vilhelmam, kas valdīja 22 gadus, un Frīdriham, kas 33 gadus tieši par Kurzemi, bija paredzēts valdīt kopīgi par vienu zemi, tomēr brāļi savu zemi sadalīja un valdīja katrs pār savu apgabalu. Tā tas ilga kamēr Vilhelms tika izsūtīts un Frīdrihs turpināja valdīt par visu zemi, bet hercogs vairs nevarēja pieņemt nevienu lēmumu bez Hercogistes padomes piekrišanas, tādējādi Kurzemes hercogiste kļuva par konstitucionālu monarhiju. Par cik hercogam Frīdriham mantinieku nebija viņš ar savu sievu pieņēma un audzināja sava brāļa Vilhelma dēlu Jēkabu.
Jēkabs bija ļoti apķērīgs un gudrs jau pašā bērnība. Uzreiz bija skaidrs, ka viņš būs labs hercogs. Savas valdīšanas laika, kas ilga 40 gadus, pirmajos trīs gados Jēkabs atķīlāja un izpirka visus domēņus. Viņš sacēla muižas un izrentēja tās muižniekiem. Tieši hercogs Jēkabs attīstija Kurzemi visos iespējamajos veidos. Viņa valdīšanas laikā darbojās apmēram 70 manufaktūras, ka arī tirdzniecība un eksports bija ļoti attīstīti.
Hercoga Jēkaba dēls Fridrihs Kazimirs Ketlers ļoti atšķīrās no sava tēva. Frīdriham Kazimiram patika dzīvot saldu dīvi. Viņam patika rīkot viesības un uzdzīvot tas bija primārais. Valdīšana pār Kurzemi bija sekundārais viņa dzīve. Ļoti iespējasm, ka tas arī bija iemesls kāpēc viņš savas 16 gadu valdīšanas laikā notrieca sava tēva 40 gadu laikā gūto iegūldījumus un nostādija Kurzemi gandrīz tāda pašā stāvoklī, kādā tā bija pēc hercoga Vilhelma izsūtīšanas 1615. gadā. Varbūt arī pie vainas bija tas, ka Fridrihs Kazimirs bija vienmēr dabūjis visu, ko vēlējies un dzīvojis absalūtā pārticībā. Vara viņu samaitāja tikai vairāk.
…
