Ķīlas tiesības, to veidi: rokas ķīla, lietošanas ķīla, hipotēka un komercķīla

„Ķīlas tiesība ir tādā tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu”1.
Ķīlas tiesības Civillikumā ievietotas lietu tiesību sadaļā un apskatītas kā lietu tiesību paveids. Ķīlas kā lietu tiesības dabā izpaužas tādējādi, ka nodrošinājums seko lietai, nevis personai. Tā, piemēram, ieķīlāto lietu pārdodot, ķīlas tiesība nebeidzas. Tomēr, ņemot vērā, ka ķīlas tiesības izpausme ievērojami atšķiras no citām lietu tiesībām – tādām kā servitūti, izpirkuma tiesības utt., ķīlas tiesība nodrošina prasījumu un kā saistību nodrošinošs „instruments”, skarta arī Civillikuma saistību tiesību sadaļā (Civillikuma 1691.pants).
Ķīlas tiesība ir lietu tiesība, kuras uzdevums ir aizsargāt kreditoru un dot viņam iespēju pārdot parādnieka īpašumu, lai ar iegūto peļņu segtu parādu. Kā lietu tiesība, ķīlas tiesība var tikt realizēta ne tikai pret parādnieku, bet arī pret personu, kura ieķīlāto lietu iegūst īpašumā pēc tās ieķīlāšanas.
Ķīlas tiesības ir saistību nodrošināšanas veids, tāpēc ķīlas pastāvēšanas nepieciešams nosacījums ir ar ķīlu nodrošinātā saistība jeb prasījums. Ieķīlātā priekšmeta vērtība var būt gan lielāka, gan arī mazāka par saistības vērtību, kuru ķīlas tiesības nodrošina.
Ja ieķīlātā priekšmeta vērtība ir lielāka nekā saistības vērtība un nākas izmantot ķīlas tiesības un pārdot ieķīlāto priekšmetu, ķīlas ņēmēja pienākums ir atlīdzināt ķīlas devējam starpību, kas paliek pēc saistības apmierināšanas no ieķīlātā priekšmeta pārdošanas rezultātā iegūtās cenas. Parādnieka saistība saglabājas tajā summas daļā kura rodas, pārdodot ieķīlāto priekšmetu.…