Ķīlas tiesību nodibināšana

Nobeigums
Ķīlas tiesība savā vēstures attīstībā ieņēma aizvien jaunas formas, savukārt mūsdienās ir izveidojies vienots priekšstats par ķīlas tiesības jēdzienu. Ķīlas tiesība ir tiesība uz svešu lietu. Īpašuma tiesības uz lietu ir vienai personai – ķīlas devējam, ķīlas tiesības ir citai personai – ķīlas ņēmējam. Ķīlas tiesība pieder pie lietu tiesībām, bet ķīlas tiesība ir saistību nodrošināšanas veids, tāpēc ķīlas pastāvēšanas nepieciešams nosacījums ir ar ķīlu nodrošināta saistība jeb prasījums.
Ķīlas tiesību dažādība izpaužas tās veidos un tie ir lietošanas ķīla, kura ir tāda ķīlas tiesība uz augļus nesošu kustamu vai nekustamu mantu ar īpaši interesantu pazīmi – kreditora pienākumu ievākt augļus, rokas ķīla – nekustamas lietas ieķīlājums prasījuma nodrošināšanai, nododot to kreditora valdījumā, hipotēka uz nekustamu īpašumu - dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Ķīlas tiesību rašanās priekšnoteikumi ir pirmkārt, ķīlas tiesību nodibinošais akts, kas var būt līgums, testaments vai tiesas spriedums, otrkārt, ar ķīlu nodrošinātais prasījums. Ieķīlāt lietu var tikai persona, kurai ir uz to tiesība, parasti tas ir lietas īpašnieks.
Ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumu, kuram tā nodibināta, vienalga, kādā veidā tas izdarīts. Ķīlas tiesība izbeidzas neatkarīgi no tā, kāds ir izbeigšanās veids.

…