Tautsaimniecība ir mūsdienu sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā aptver daudz un dažādas nozares – tūrismu, metalurģiju, mežsaimniecību u.c. Katru no tām raksturo vairāki faktori. Mūsdienās, manuprāt, visnozīmīgākais katrai valstij ir zinātnes sasniegumu nosacījums, tādēļ savā studiju darbā nolēmu apskatīt šai sfērai, pēc manām domām, tuvāko nozari – ķīmisko rūpniecību.
1.Īss nozares apraksts
Ķīmiskā rūpniecība kā tautsaimniecības nozare izauga no primitīvās amatniecības – ziepju vārīšanas – 19. gadsimta beigās. Ķīmiskā rūpniecība vadošajās pasaules valstīs dod 10 % no rūpniecības kopprodukcijas, patērē 25 % siltumenerģijas un līdz 50 % ūdens. Ir universālas bezatlikumu ķīmijas tehnoloģijas, kas dod iespēju pārstrādāt citu ražotņu atlikumus derīgos produktos.
Ķīmiskā rūpniecība par galvenajām izejvielām izmanto naftu, dabasgāzi un ogles. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, ķīmijas industrija ražo materiālus ar iepriekš ieprogrammētām īpašībām. Ķīmijas industrijā vadošo vietu ieņem organiskā sintēze, ar tās palīdzību tiek radīti jauni, ļoti izturīgi konstrukciju materiāli.
2/3 ķīmiskās produkcijas ražo ASV, Japānā un Rietumeiropas valstis. Ķīmijas industrija strauji attīstās Viduseiropas un Latīņamerikas valstīs (Meksikā, Brazīlijā, Argentīnā), kā arī Indijā un Tuvo Austrumu valstīs, kurās iegūst naftu.
Ķīmiskā rūpniecība, kas ietver sevī daudzus tehnoloģiskos procesus un veido sarežģītu nozaru struktūru, tiek iedalīta divās pamatnozarēs – pamatķīmija (neorganiskā ķīmija) un organiskās sintēzes ķīmija. [1, 131.lpp.]
Pirmie neorganiskās ķīmijas uzņēmumi radās 18. gadsimta vidū Vācijā kā anilīna krāsu ražotnes un Francijā kā sodas ražošanas uzņēmumi. Šie uzņēmumi par izejvielām izmantoja derīgos izrakteņus (ogles, fosforītus, apatītus, sēru, kālijsāļus, vārāmo sāli, dabasgāzi) un dzīvnieku un augu produktus (koksni, eļļu, taukus).
Kā izejvielas tiek izmantotas arī ūdens baseinu sāļu iegulas, sāļie pazemes ūdeņi, fosilās sāļu iegulas, kas veidojušās priekškalnu ieplakās. Karstā arīdā klimatā lagūnās izgulsnējas akmenssāls, kālijsāļi un citi derīgie izrakteņi, bet humīds (mitrs, karsts) klimats sekmē ogļu un fosforītu atradņu veidošanos. Sēra savienojumi veidojas vulkānisma rajonos.…
