Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir par ķīmiskajiem ieročiem. Tā varbūt nav pati aktuālākā tēma no visām iespējamām, bet tā kā ķīmiskie ieroči ir liels drauds cilvēcei tad šī tēma ir diezgan nozīmīga. Ķīmiskie ieroči ir tikai viens no cilvēces izgudrotajiem nonāvēšanas veidiem, un pie tam ne pats briesmīgākais, tomēr dažu apstākļu dēļ es izvēlējos rakstīt tieši par tiem. Kaut vai tāpēc, ka Baltijas jūras gultnē ir milzum daudz šo ieroču. Arī tāpēc, ka šos ieročus ir salīdzinoši viegli izstrādāt un iegūt. Vēl vieglāk var iegūt tikai sprāgstvielas. Un kā jebkuru no masu iznīcināšanas līdzekļiem arī ķīmiskos ieročus nedrīkst novērtēt par zemu.
Vēsturē nav bijuši nemaz tik daudz šo ieroču izmantošanas gadījumu, tomēr tie visi izraisīja milzu ažiotāžu un sabiedrības noraidījumu, lai gan pēc manām domām, neko daudz neatšķiras no pārējiem ,,nāves rīkiem”, kas ir attīstītā cilvēka arsenālā.
Tomēr es neuzskatu, ka ķīmiskos ieročus gaida spoža nākotne un attīstība. Tādēļ mana hipotēze ir ,,Ķīmiskajiem ieročiem nav nākotnes”. Šo hipotēzi es arī centīšos pierādīt referāta gaitā.
Ķīmisko ieroču izplatība pasaulē.
Lai gan ķīmisko ieroču izplatību ierobežo Ženēvas protokols(1925) un Ķīmisko ieroču Konvencija(1993) un dažādi statūti, tomēr ir pilnīgi drošas ziņas, ka vairākām valstīm šie ieroči pieder pašreiz, piemēram, ASV, Indijai un Krievijai, kuras pašas ir to atzinušas. ASV it kā ir sākusi šo ieroču iznīcināšanu, bet tās krājumi ir milzīgi un netrūks arī citu ne mazāk bīstamu ieroču veidu(bioloģiskie ieroči, kodolieroči, ūdeņraža bumbas, neitrona bumbas utt.).
Vēl vairākas valstis tiek turētas aizdomās par šādu ieroču ražošanu, glabāšanu vai par plāniem to darīt. To izraisa mūsdienu politiskā situācija, jo ir ne mazums valstu, kuru attiecības ne tuvu nav draudzīgas, vai kuru politika ir diezgan agresīva. Kā to nesen pierādīja ASV rīcība, tad aizdomas par šo ieroču glabāšanu var tikt izmantotas par ieganstu karam. Tomēr par spīti šim gadījumam nedrīkst aizmirst par to, ka šādu ieroču pastāvēšanas draudi pastāv un ka pietiekami lielā daudzumā tie, cilvēkiem, var būt tikpat postoši kā atombumba.…
