Dabas resursi...
Ķīna ir milzīga dabas resursu krātuve. Te ir koncentrētas 3/5 pasaules volframa krājumu, 1,5 triljoni tonnu akmeņogļu, lieli dzelzsrūdas, fosfātu, kālija sāļu, joda, broma, bora resursi.
Ķīnā, balstoties uz bagātajiem dabas resursiem, lēto, kvalificēto un disciplinēto darbaspēku un plašo iekšējo tirgu, radīts spēcīgs ekonomiskais potenciāls. Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi 1999.gadā bija 8,1. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Ķīnā 1997.gadā bija 860 dolāri.
Ķīna ir pirmajā desmitniekā pasaulē akmeņogļu. Volframa, naftas ieguvē, kā arī tērauda, minerālmēslu. Elektroenerģijas, ķīmisko šķiedru, plastmasu, kokvilnas un dabiskā zīda audumu ražošanā, labības un kokvilnas kopievākumā.
Saimniecībā joprojām noteicošais ir valsts sektors. Lauku apvidos raksturīga īpatnība ir rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas saplūšana. Pēdējos gados strauji attīstījusies mašīnbūve rūpnīcu iekārtas, kuģi, automobīļi, lidmašīnas, sakaru līdzekļi, televizori, datori, elektropreces, instrumenti, lauksaimniecības mašīnas, velosipēdi u.c.
3/5 mašīnbūves produkcijas ražo Austrumu ekonomiskajā Ķīnā, kurā ir 3 lieli centri – Šanhaja, Pekina, Tjaņdziņa. Šanhaja Ķīnas tirdzniecības un rūpniecības centrs, viena no lielākajām pasaules jūras ostām ( kravas apgrozība pārsniedz 170 miljonus tonnu gadā).
Vieglā rūpniecība ir tradicionāla valsts saimniecības nozare. Vieglās rūpniecības attīstību sekmē lielais iekšējais tirgus. Galvenās vieglās rūpniecības nozares ir tekstilrūpniecība (kokvilnas audumu ražošana) un šūšanas rūpniecība. Ievērojamu daļu Ķīnā ražoto apģērbu valkā gan Eiropā, gan Amerikā. Ķīna ir zīdkopības dzimtene, liela dabiskā zīda ražotāja.
Pasaules tirgū noturīgu vietu ieņem ķīniešu amatniecības izstrādājumi: porcelāns un fajanss, keramika, paklāji, mežģīnes, izšuvumi, kokgriezumi, griezumi kaulā un akmenī.
Lauksaimniecība
Ķīnā vadošā saimniecības nozare ir lauksaimniecība.
Ķīnas galvenā lauksaimniecības nozare ir augkopība. Sējumos dominē pārtikas kūltūraugi: rīss, dārzeņi, soja, saulespuķes, kartupeļi. Galvenā Ķīnas graudaugu kultūra ir rīss, kuru audzē apūdeņojamos tīrumos. Ķīna dod 1/5 pasaules kviešu kopražas. Galvenā tehniskā kultūra ir kokvilna, kuras ražošanā Ķīna izvirzījusies pirmajā vietā pasaulē. Audzē arī citus šķiedraugus: linus, kenafu, džutu. Līdzās sojai kā eļļas kultūru audzē arī rapsi, zemesriekstus, sezamu. Pēdējos gados tiek attīstīta cukurbiešu un cukurniedru audzēšana. Ķīna ir sena tējas audzētājvalsts. Visā valstī iedzīvotāji nodarbojas ar augļkopību.
Ķīnā audzē cūkas un liellopus.
Galvenās ķīniešu ēdienu sastāvdaļas ir rīsi, nūdeles un dārzeņi. Ķīnā tiek lietoti arī kaltēti produkti, sojas pupiņas, zivis un gaļa.
Galvenais pārvietošanās un kravu transportēšanas līdzeklis ir divritenis.
…
