Cilvēki Ķīnu apdzīvo jau 500 tūkstošus gadu. Ķīnas iedzīvotāju skaits sasniedz 1/5 no zemeslodes iedzīvotāju daudzuma. Saskaņā ar ANO ekspertu prognozi iedzīvotāju skaita maksimumu Ķīna sasniegs 2033.gadā (1,52mljard. Cilvēku),bet pēc tam gaidāma dzimstības samazināšanās. Šādu demogrāfisko politiku īsteno Ķīnas varas iestādes, kas dzimstības samazināšanās nolūkos pakļauj ķīniešu sterilizāciju. 1/5 iedzīvotāju dzīvo lielajās pilsētās, pārējie laukos. Virums Ķīnas iedzīvotāju dzīvo teritorijā, kas aizņem tikai 15% valsts platības. Liela valsts daļa ir kalnaina un mežonīga. Takla Makna tuksnesis austrumos ir sausa un auksts, tas ir mazapdzīvots. 90% Ķīnas iedzīvotāju ir ķīnieši. Izplatītākā reliģija ir budisms, daoisms. Konfūcisms. 1950. gadā Ķīna iekaroja Tibetu, kurā valdošā reliģija ir lamaisms (Tibetas budisms). Reliģija ir tibetiešu dzīves svarīgākā sastāvdaļa. Ķīna ir milzīga dabas resursu krātuve. Te ir koncentrētas 3/5 pasaules volframa krājumu, 1,5 triljoni tonnu akmeņogļu, lieli dzelzsrūdas, fosfātu, kālija sāļu, joda, broma un bora resursi. Ķīnā, balstoties uz bagātajiem dabas resursiem, lēto, kvalificēto un disciplinēto darbaspēku un plašo iekšējo tirgu, radīts spēcīgs ekonomiskais potenciāls. Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi 1999.gadā bija 8,1. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Ķīnā 1997. gadā bija 860 dolāri. Ķīna ir pirmajā desmitniekā pasaulē akmeņogļu, volframa, naftas ieguvē, kā arī tērauda, minerālmēslu, elektroenerģijas, ķīmisko šķiedru, plastmasu, kokvilnas un dabiskā zīda audumu ražošanā, labības un kokvilnas kopievākumā. Saimniecībā joprojām noteicošais ir sektors. Lauku apvidos raksturīga īpatnība ir rūpnieciskā un lauksaimnieciskās ražošanas saplūšanas. [4;234] …
