Ķīnas arhitektūra

Ķīniešu arhitektūra līdzās celtnieciski formāliem elementiem ietver sevī vēl arī labu tiesu simbolikas, kas apgrūtina šīs arhitektūras pilnīgu izpratni. Ar Ķīnas arhitektūras ārējo formu Rietumeiropa sāka iepazīties 17. gs. Ziņas par Ķīnas vecākām monumentālām celtnēm sniedzas līdz 2800 g. p.m.ē. Tās bijušas ķeizaru kapenes, 47 m. augstas. Sīkāki celtņu apraksti un skaidri formulēti celtniecības noteikumi radās Čou dinastijas laikā (1100 – 256g. p.m.ē.).



Tjaņtan (Debesu templis) ir viens no Pekinas ievērojamākiem arhitektūras ansambļiem, kas uzbūvēts 1420.gadā. Šinī ansamblī ietilpst Lūgšanu templis ražas aizsardzībai (“Cinjaņdjaņ”), kas ir kompleksa lielākā celtne, Debesu altārs un Debesu imperatora templis (“Huanejunjui”). Apkārt šim templim uzbūvēta “Atbalss siena” (“Hujiņbi”), kas ir slavena ar īpatnēju rezonanses efektu. Jau vairākus gadsimtus šī būve izraisa apmeklētājos lielu interesi un sajūsmu par seno meistaru māku, kas ļauj saklausīt cilvēka čukstus pat no sienas pretējā gala. Visu ansambli ieskauj ap 5000 simtgadīgas, zaļoksnējas cipreses.…