Ķīna latvieša uztverē parasti saistās ar komunismu (vārda sliktākajā nozīmē – pie tā laikam vainojams ilgais pastāvēšanas laiks PSRS), sliktu kvalitāti, zaļo tēju un...hmm... Džekiju Čanu. Atzīstamies, ka arī mēs tā domājām, taču kad mūsu rokās nonāca žurnāla „ Sčastļivije ļudi” 2004. gada decembra numurs, sapratām, ka daudzi stereotipi nu jau ir pagātne.
Ķīna kā magnēts “pievelk” sev klāt pasaules biznesu. Investēt šajā tirgū ir patiešām izdevīgi, jo tas ir milzīgs, strauji attīstās, bagāts, noslēpumains savā austrumnieciskumā, tas ir slavens ne tikai ar savu lēto darbaspēku, bet arī ar pārsteidzošo iedzīvotāju centīgumu. Bet tas, ko par Ķīnu zina rietumu cilvēks ir tikai aisberga redzamā daļa. Pēdējā laikā, kad Latvija kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, vērojama manāma liela interese par mums no Ķīnas Tautas Republikas puses. Latvijas ekonomikas pārstāvis Ķīnā Valentīns Jeremejevs uzskata, ka attiecības starp mūsu valstīm ir nonākušas jaunā attīstības līmenī. Jau tagad daudzi Latvijas uzņēmumi veiksmīgi ir uzsākuši un turpina savu darbību ārzemēs.
Ekonomikas pieaugums šajā valstī ir vienkārši grandiozs. Mazā laika posmā mazās vienstāvu pilsēteles kļuvušas par pilsētām-debesskrāpjiem, milzīgām metropolēm. Viss šis ekonomiskais brīnums – veiksmīgas valsts stratēģijas rezultāts.
Pagājušā gada 1. oktobrī apritēja 55 gadi kopš „jaunās” Ķīnas nodibināšanas. Tagad šo dienu atzīmē jau pavisam cita valsts – pusgadsimta laikā Ķīna ir izmainījusies vairāk kā jebkura cita valsts. Kādēļ tā ir noticis?
Ja no ķīniešu reformu „miljards mīklām” izdalīt galveno, iepriekš neparedzētos ekonomikas izaugsmes tempus, tad pirmajā vietā izrādīsies ķīniešu reformatoru pragmatisms. Tai laikā, kad Austrumeiropas valstīs grāva sabiedrisko iekārtu, izjaucot pārvaldes kārtību, ķīnieši saglabāja visu prātīgo no savas pagātnes, saglabāja un izmantoja plaukstošas valsts izveidei. Ķīnā jau no paša sākuma noliedza tā saucamo „šoka terapijas” iespēju. Valdība tomēr šīs jauktās sistēmas rezultātā bieži ir piedzīvojusi sliktāko no sociālisma (birokrātiju un apātiju) un no kapitālisma (augošu ienākumu starpību un bezdarba kāpumu). …
