Banku sektors ir viens no visattīstītākajiem tautsaimniecības sektoriem. Kopš 1993. gada bankas ieguldījušas lielu darbu, lai sniegtu brīvā tirgus situācijai un pasaules līmenim atbilstošus banku pakalpojumus. Būtībā banku veidošana tika sākta no nekā. Banku pakalpojumi un banku darbības riski sociālisma un tirgus saimniecības apstākļos ievērojami atšķiras, turklāt vairāk nekā citās nozarēs.
Banku sektors ir pievilcīgs ārvalstu investoriem. Apliecinājums tam ir vairāku ārvalstu banku ieguldījumi Latvijas banku kapitālā. Ārvalstu banku kā stratēģisko investoru interese veicina banku straujo attīstību, un tās piedāvā arvien kvalitatīvākus pakalpojumus.
Latvijas lielākās bankas galvenokārt orientējas un plaša klientu loka apkalpošanu, cenšoties izveidot efektīvāku bankomātu un filiāļu tīklu un piedāvājot kvalitatīvākus banku pakalpojumus. Bankas, kuras lieluma ziņā ierindojas otrajā desmitniekā, lielākoties sniedz specifiskus finansu pakalpojumus.
Banku klienti, pirmkārt, ir lielas korporācijas un uzņēmumi. Tie ir klienti, kuri var aizņemties naudu gan Latvijā, gan arī citur pasaulē un izvēlēties dažādus kredītu veidus – gan ilgtermiņa, gan īstermiņa. Latvijas bankām ir grūti konkurēt, piedāvājot šiem klientiem savus pakalpojumus. Otrkārt, banku klienti ir arī mazie un vidējie uzņēmumi, kam nepieciešams ļoti plašs pakalpojumu klāsts un dažādas konsultācijas. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Latvijas banku galvenie klienti no juridisko personu vidus. Darījumi ar tiem veido lielu daļu no banku darījumu kopskaita. Treškārt, tās ir privātpersonas, kuras nosacīti var iedalīt vairākās apakšgrupās. Latvijā pamazām veidojas vidusslānis. Par to liecina augošais pieprasījums pēc kredītiem dzīvokļu un māju iegādei un remontam.
Kopumā situācija banku sektorā ir stabilizējusies, aktīvākie klienti zina, ka bankas ir drošas, un pašlaik banku vērtēšanas kritēriji ir filiāļu un bankomātu skaits un izvietojums, piedāvāto pakalpojumu klāsts un cena.
Filiāles ir viens no kanāliem, ar kura starpniecību klientiem tiek sniegtas konsultācijas un citi bankas pakalpojumi, jo to piedāvājums strauji mainās. Pasaules prakse ir ļoti atšķirīga – ir bankas, kas attīsta filiāļu tīklu, citas cenšas tās pārdot.
Tiek prognozēts, ka klienti nākotnē izmantos vairākus pārdošanas kanālus, piemēram, filiāli un –atkarībā no vajadzībām – internetbanku, mobilo banku vai telefonbanku. Ir uzskats, ka filiāles vajadzīgas kā alternatīva pārdošanas vieta līdztekus citiem kanāliem.
Ir maz tādu nozaru, kurās labam personālam ir tik liela nozīme kā bankās. Viens no Hansabankas galvenajiem riskiem ir personāla risks. Arvien lielāks drauds šajā ziņā ir globalizācija. Risks, ka viņi var pamest banku, pieaug. Banku darbība kļūst sarežģītāka, un darbinieku apmācība prasa ievērojamus līdzekļus. Bankas prasme piesaistīt darbiniekus lielā mērā izšķirs tā konkurētspēju nākotnē. Hansabankas Personāla daļa, akcentējot tās nozīmi, ir tieši pakļauta valdei. Vairākas vadlīnijas nosaka, kā strādāt ar darbiniekiem. Bankas iekšējā avīze informē un motivē bankas speciālistus, tiek veidotas prēmiju sistēmas, lai darbiniekus piesaistītu ilgāku laiku. Turklāt bankā ir vajadzīgi d dažāda profila speciālisti. Hansabanka iegulda lielus līdzekļus personāla mācībās visos līmeņos, šim nolūkam ir izveidots bankas Mācību centrs, kurā notiek apmācības un tiek kārtoti pārbaudes testi.
…
