Secinājumi
1. Sāhela zona plešas no 10o– 15o paralēlei no Atlantijas okeāna līdz Sarkanajai jūrai. Tai raksturīga liela klimatiskā mainība, kā noteicošie faktori klimatiskajai mainībai ir dabiskie procesi, bet cilvēks var būt būtisks blakusfaktors.
2. Sāhela zonā vidējā temperatūra paaugstinās, tāpat kā tas ir novērojams globāli arī citur pasaulē. Laikā no 1970 – 2000 gadam temperatūra Sāhela zonā ir cēlusies par 0,5 – 0,7 o C, tomēr klimatiskie modeļi, kas ietver cilvēka radītās CO2 emisijas gāzes, bija paredzējuši, ka T bija jākāpj vismaz par vienu grādu, tāpēc ir nepieciešamība izvērtēt konkrēti šo klimatisko modeli.
3. Nokrišņu mainība ir faktors, kas visvairāk ietekmē Sāhela zonas iedzīvotājus. Nokrišņu daudzumam Sāhela zonā ir periodisks raksturs. Ja ~ 1960 – 1990 bija sausuma periods ar maksimumu 1984. gadā, tad sākot no astoņdesmito gadu beigām ir vērojama nokrišņu daudzuma palielināšanās un zaļojošo teritoriju paplašināšanās.
4. Būtiskākais faktors, kas visvairāk ietekmē nokrišņu daudzumu ir Atlantiskā oscilācija (Atlantic Multidecadal Oscillation), kas ir komplekss process, kad Gvinejas līcī un Atlantijas okeānā palielinās/samazinās ūdens virsmas temperatūra (mainās arī citi faktori). Paaugstinoties temperatūrai veidojas spēcīgāki musoni, kas spēj iespiesties dziļāk kontinentā un atnest lietu plašiem Sāhela zonas apgabaliem.
5. Koku izciršana, neracionāls zemes lietojums zemkopībā, intensīva noganīšana ir cēlonis pārtuksnešošanās straujākai attīstībai Sāhela zonā.
6. Vairākas valstis, kas atrodas Sāhela zonā, analizē klimatiskos modeļus un vadoties pēc tiem izstrādā konkrētus rīcības plānus.
7. Interesanti, ka mitruma apstākļi Sāhela zonā un stipro tropisko vētru daudzums ASV savā starpā cieši korelē, jo abi ir tieši atkarīgi no Atlantiskās oscilācijas režīma. Gados, kad Sāhela zonā novērojams augsts mitruma režīms, vētras, kas skar ASV ir spēcīgākas un to ir vairāk, bet, kad Sāhela zonā ir sausuma periods vidējais stipro vētru skaits ASV samazinās pat uz pusi.
…