Temperatūras izmaiņu aktualitāte
1.1. Pasaulē
Globālā sasilšana – klimata izmaiņas, kas norisinās troposfērā, aizturot pieaugušo zemes izstarotās radiācijas daudzumu, neļaujot tam brīvi izplūst kosmiskajā telpā. Tā ir viena no ekoloģiskajām problēmām arī tālā pagātnē.
Z puslodē vidējā gaisa temperatūra pēdējos 1000 gados ir izmainījusies [skat.1. attēlu]. Pirms 1000 gadiem Z puslodē bija aukstāks nekā no 1961. – 1990. gadam. Daži reģioni Z puslodē bija siltāki nekā citi. No 11. – 14. gs. bija relatīvi silts periods, bet tomēr vēsāks kā 20. gs. Šajā laikā relatīvi maigais klimats Z-Eiropā sāka mainīties. Vairākus gadsimtus klimats pasiltinājās. Notikuši plūdi un sausuma periodi. Ekstremāli aukstas ziemas sekoja pēc siltajām. Eiropa piedzīvoja badu vairākas reizes 1300.-jos gados [4]. Laikā no 15. – 19. gs. Z puslodē bija neliela atdzišana [skat.1. attēlu], izraisot Alpu ledāju virzīšanos lejup pa upju kanjoniem. Daudzās Eiropas vietās ziemas bija garas un bargas, vasaras – īsas un mitras. Anglijā izzuda vīna dārzi un lauksaimniecība nebija iespējama lielākajā daļā Z puslodes platuma grādos. Nav pierādījumu, ka šis aukstums eksistēja visā pasaulē, kaut gan Eiropā tas zināms kā Īsais Ledus Laikmets. Šī aukstā perioda laikā īpaši izcēlās 1816. gads, kad Eiropā bija zema kviešu raža un izplatījās bads. Z–Amerikā auksta arktiskā gaisa masas virzījās pāri Kanādai un ASV vairumā gadījumu no maija līdz septembrim. Aukstais laiks jūnijā atnesa sniegu un salu. 1816. gads pazīstams kā „gads bez vasaras”, kad neparasti aukstā vasara sekoja pēc sīvi aukstās ziemas [4].
1900-to gadu sākumā vidējā globālā sauszemes temperatūra sāka pieaugt [skat. 2. attēlu]. Īpaši jāatzīmē tas, ka no 1900. – 1945. gadam vidējā temperatūra pieauga par aptuveni 0,5 oC. Nākamajos 25 gados Zeme sāka pamazām atdzist. 1960-jos un 1970-jos gados temperatūras pazemināšanās trends izbeidzās gandrīz visā Z puslodē. Z puslodē 1990-to gadu dekāde bija vissiltākā 20. gs., bet no gadiem vissiltākais bija 1998. gads. Z puslodē 20. gs. laikā vidējās temperatūras pieaugums ir lielākais pēdējo 1000 gadu laikā [4].
Zemeslodes sasilšana nav bijusi vienmērīga. Lielākā sasilšana bijusi vidējos platuma grādos ziemā un pavasarī, turpretim dažas teritorijas nav sasilušas pēdējās dekādēs, piem., D puslodes okeānos un Antarktīdas daļās. Salīdzinot ar pārējo pasauli, ASV piedzīvoja nelielu sasilšanu, kas lielākoties notika temperatūras pieauguma dēļ naktī [4].
Globālās temperatūras pieaugums par 0,6 0C liekas mazs, bet, ja salīdzina ar temperatūras izmaiņām vairāk nekā 1000 gadus, pieaugums par 0,6 0C liekas zīmīgs.
…
