Referāta tēma ir „Klonēšanas ētiskie aspekti”. Šo tēmu izvēlējos, lai apskatītu strauji augošo zinātnes nozari, ģenētiku, jo tā ir sasniegusi tādu līmeni, ka mūsu spējās ir ievirzīt dabas likumus sev vēlamajā virzienā. Diemžēl jaunie atklājumi sastopas ar tiesiskās, morālās, reliģiskās dabas problēmām.
Pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt klonēšanas tiesiskos, morāli ētiskos un reliģiski ētiskos aspektus.
Darba uzdevumi saistībā ar mērķi ir šādi:
1.Iepazīties ar klonēšanas teorijas pamatjautājumiem.
2. Savākt datus par klonēšanas tiesiskajiem, morāli ētiskajiem un reliģiski ētiskajiem jautājumiem.
3.Apkopot iegūtos datus.
Darbs sastāv no teorētiskās daļas, kurā tiek skaidroti teorijas pamatjautājumi par klonēšanu. Tālāk darbā tiek apskatīti klonēšanas tiesiskie, ētiskie un reliģiskie aspekti.
Šo darbu var izmantot kā papildu mācību materiālu bioloģijas, ētikas stundās, mācoties tēmas par klonēšanu.
Veicot šo pētniecisko darbu, autors ir guvis iemaņas referātu veidošanā, kuras būs lietderīgas līdzīgu darbu izstrādē, guvis zināšanas par klonēšanas teorijas pamatjautājumiem.
Klonēšana ir process, kurā šūnu vai organismu grupu veido veģetatīvās pavairošanas ceļā, kas ir ģenētiski dublikāti un tālab ir ģenētiskā ziņā identiski sākotnējam materiālam vai mātes šūnai.[6.]
Iespējams, ka klonēšana ir viens no izcilākajiem cilvēces izgudrojumiem, jo tā varētu būt atslēga ļoti daudzu slimību ārstēšanai un profilaksei, tādēļ lielākie ieguvumi ir medicīniski.
Cilvēka novecošanās iemeslu noskaidrošana un novēršana
Jaunu orgānu klonēšana transplantācijai
Neauglības novēršana un bērnu mākslīga radīšana
Defektīvo gēnu aizstāšana ar veseliem (genofonda uzlabošana)
Šūnu (piem. nervu šūnu), audu nomaiņa
Speciālu organismu ar nepieciešamajām īpašībām radīšana [4.]
Praksē klonēšana iedalās 3 dažādos veidos, attiecīgi ar atšķirīgiem mērķiem.
Embriju klonēšana. Tā ir medicīniska tehnoloģija, ar kuras palīdzību rada monozigotiskus jeb identiskus dvīņus vai embrijus. No apaugļota embrija tiek paņemta viena vai vairākas šūnas, lai radītu identisku embriju. Dvīņi vai trinīši šajā gadījumā attīstās ar identisku DNS. Šādas procedūras tiek veiktas jau daudzus gadus, pārsvarā izmantojot, dzīvniekus. Tikai nedaudzi eksperimenti veikti ar cilvēka embrijiem.
Terapētiskā klonēšana. Šī procedūra ir līdzīga pieaugušo klonēšanai. No pre-embrija tiek paņemtas šūnas ar mērķi radīt jaunus audus vai pat veselus orgānus, lai tos transplantētu atpakaļ tam cilvēkam, kas deva DNS. Pre-embrijs šajā procesā mirst. Terapētiskās klonēšanas galvenais mērķis ir radīt veselas šūnas no slima cilvēka šūnām, lai radītu audus vai pat orgānus, kurus slimajam cilvēkam transplantēt.…
