Kļūdas masu saziņas līdzekļos

Cik daudz cilvēku runā pareizi gan leksiski, gan gramatiski? Manuprāt, uz šo jautājumu grūti būs atrast cilvēku, kurš varētu sniegt skaidru un konkrētu atbildi. Personīgi es katru dienu saskaros ar šo problēmu – es dzirdu skolā dažādus žargonismus, barbarismus, nepareizu valodas lietojumu, u. c., arī sabiedriskajos transportos, visur, kur mēs kontaktējamies ar sabiedrību, nebaidos teikt „mēs”, (ja kāds to var argumentēti labot, tad, lūdzu, uzklausīšu), varam dzirdēt visdažādākos mūsu valodas kropļojumus. Šad un tad pat mūsu latviešu valodas skolotājām samisējas pareizas valodas lietojums, bet mēs visi esam tikai cilvēki, tātad, kļūdīties ir cilvēciski, jā, es nerunāju par tādiem cilvēkiem, kas nepareizi lieto valodu katrā otrajā vai pat katrā teikumā, ko pasaka. Piemēram, tie ir tādi cilvēki, kas nav pēc tautības latvieši, bet vēlās integrēties mūsu sabiedrībā. Izcils piemērs ir krievvalodīgie, viņi varbūt cenšas runāt latviešu valodā, bet, manuprāt, ne vienmēr viņiem tas sanāk tik nevainojami (tas ir mans subjektīvais viedoklis; nevēlos nevienu aizskart, tomēr uzskatu, kad tā tas tiešām ir). Protams, ne jau visi krievvalodīgie tā runā, tā ir tikai daļa, bet fakts tomēr tāds ir.
Valoda, manuprāt, ir cilvēka iekšējais spogulis. Tā atklāj cilvēka būtību.…