Реферат
Искусство, культура и история
История, культура
Knosas pils nozīme Senās krētas civilizācijas attīstībā-
Knosas pils nozīme Senās krētas civilizācijas attīstībā
Krētas vispārīgs raksturojums.
Krēta ir lielākā no Grieķijas salām, un tai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Tā atrodas gandrīz pašā Vidusjūras centrā un ir pieejama gan no Ēģiptes un tuvajiem austrumiem, gan arī no Grieķijas sauszemes un rietumu puses – tātad atrodas satiksmes ceļu centrā - starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Vidusjūras pateicīgais klimats, kas Krētā bija maigāks kā kontinentālajā Grieķijā, nodrošināja salas dabas bagātību. Tā bija visai mežaina, starp kalniem pletās auglīgas ielejas (auglīgākās salas daļas bija austrumu un centrālā daļa), kurās tika audzētas olīvas, vīnogas, bumbieres, vīģes, ābeles, cidonijas, granātkoki, safrāns u.c. (Šajās ielejās varēja iegūt ražu trīs reizes gadā!) Bagātīga bija gan augu, gan dzīvnieku valsts – bieži sastopami bija krūmāji (mirtes, lauri, kadiķi un skaistie oleandri), hiacintes, narcises, vijolītes, tulpes, bet no dzīvniekiem – kalnu kazas, āpši, pat lauvas, bieži audzēja, piemēram, kazas, aitas, govis, bet baltos seskus turēja kā mājdzīvniekus, lai tie medītu peles. Krētā nebija ērgļu, pūču, vilku un lapsu tāpat kā bija ļoti maz indīgo rāpuļu, ja neskaita dažus – odzes, skorpionus un nezināmus indīgus zirnekļus, kādi nav manīti uz kontinentālās Grieķijas. Pārtikā ļoti bieži tika izmantoti arī jūras produkti, visbiežāk sardīnes, tunčus, austeres. Vēl Krēta bija bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Krētas ģeogrāfiskais stāvoklis sekmēja kuģniecības attīstību un līdz ar to nodrošināja tirdznieciskus sakarus ar citām Egejas jūras salām un arī kontinentu (kā Grieķiju, tā Ziemeļāfriku, Ēģipti, Babiloniju, Austrumitāliju), būtībā Krētas ietekme bija jūtama tikpat kā visā Vidusjūras reģionā.
Krētas civilizācijas īpatnība ir tā, ka atšķirībā no Ēģiptes un Mezopotāmijas civilizācijām, tā neapmetas upju ielejās, bet gan uz salas, līdz ar to tā ir nošķirta no apkārtējās pasaules, tā ātri izveidojas kā jūras braucēju kultūra. Tajā samērā agri sairst dzimtas kopiena, un no šīm kopienām sāk izdalīties atsevišķas ģimenes, par ko liecina tas, ka vēl trešā gadu tūkstoša pirmajā pusē lielo celtņu vietā parādās vienai ģimenei domātas nelielas mājas. Sākas sabiedrības noslāņošanās – aristokrātos, galma ierēdņos, amatniekos, tirgoņos, zemniekos. Pateicoties salas labvēlīgajiem dabas apstākļiem, krētiešiem bija iespēja saražot daudz vairāk produktu nekā pašiem nepieciešams, tāpēc atlikumu varēja pārdot maiņas ceļā. Krētā pastāvēja izteikta keramiska kultūra, tā nebija sevišķi agresīva, viena no svarīgākajām tās iezīmēm – plašie tirdzniecības sakari gandrīz visā Vidusjūras reģionā. Krētieši dzīvoja mierīgu dzīvi, par to liecina tas, ka salas pilsētās nav nocietinājumu, militārs balsts bija vienīgi flote, kas bija spēcīgākā visā Vidusjūrā (krētieši bija iznīcinājuši pirātus Vidusjūrā un līdz ar to kļuva par savdabīgu „jūras policiju”, un krētiešu tirgotāji bija dominējoši visā jūrā, līdzīgi kā tas vēlāk bija ar atēniešiem Perikla laikā un pat venēciešiem renesanses laikā). …
Knosas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir viens no galvenajiem tās ātrās attīstības iemesliem – pirmkārt, salā ir ļoti bagātīga un arī ražīga zeme, otrkārt, sala atrodas tirdzniecības ceļu krustpunktā. Šie ir galvenie iemesli, kāpēc Krētā tik ātri attīstījās pilsētas un to centri – pilis. Šīs pilsētas, galvenokārt, attīstījās salas austrumu daļā, jo tieši tur bija visauglīgākie līdzenumi, un arī tirdzniecība vērsās pārsvarā tieši uz austrumu pusi. Ātri attīstījās četras galvenās un lielākās salas pilsētas un pilis – Knosa, Mallija, Festa un Zakro, no kurām jau pašā sākumā priekšplānā izvirzījās Knosa. Sākumā šīs četras lielās pilsētas sadalīja salu četrās daļās tā, ka pastāvēja savā starpā cieši saistītas, bet neatkarīgas valstiņas. Tikai vēlāk, ~XVIII gs. Knosa sāka gūt pārliecinošu pārsvaru pār pārējām trijām. Visa Krētas sala tika apvienota vienā lielā Knosas valstī ar tās galveno centru – Knosas pili. Šīs valsts ietekme strauji izplatījās tuvākos un tālākos Vidusjūras reģionos, īpaši cieši sakari tika izveidoti ar Ēģipti. Krētiešu flote valdīja Vidusjūrā. Knosas pils bija šīs valsts ekonomiskais, politiskais, reliģiskais un arī kultūras centrs. Knosas pils bija basileja rezidence. Tur norisinājās visi ar saimniecību saistītie darījumi, tur uzkrājās vairums tirdzniecības preču. Valdnieks bija vienlaikus arī augstākais priesteris un atbildīgais par valsts kultu – tieši šajā pilī norisinājās visas svarīgās ceremonijas, svētki, spēles. Šī pils savulaik bija tik ietekmīga un varena, ka pa to saglabājušies ļoti daudz mīti, no kuriem pazīstamākie ir par Eiropas nolaupīšanu un Mīnotauru.
- Ierēdņu tiesības un pienākumi Latvijā, to vēsturiskā attīstība
- Knosas pils nozīme Senās krētas civilizācijas attīstībā
- Vidzemes reģiona attīstības plāns
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Militārās izglītības nozīme Latvijas attīstībā no 1920. līdz 1940.gadam
Реферат для университета34
-
Krētas - Mikēnu antīkās kultūras periods
Реферат для университета8
-
Daoisma nozīme Senās Ķīnas kultūrā
Реферат для университета12
-
Senās Amerikas civilizācijas
Реферат для университета8
-
Igates pils produkta mārketinga novērtējums pēc 4 mārketinga metodēm
Реферат для университета17
Оцененный!