Kodolfizika

Atoms ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt.

Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:
Elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa;
Neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
Protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu.

Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons.

Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa; vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža.
Ato­ma ko­dols [att.] sa­stāv no da­ļi­ņām, ko sauc par nuk­lo­niem. Ir di­vu vei­du nuk­lo­ni - pro­to­ni un ne­it­ro­ni. Ato­ma ko­do­lam ir po­zi­tīvs lā­diņš. Tā vēr­tī­bu no­sa­ka ko­do­lu vei­do­jo­šo pro­to­nu skaits X. At­tie­ci­not pret vie­na pro­to­na lā­di­ņu, ato­ma ko­do­la lā­diņš ir +X. Tā, pie­mē­ram, skā­bek­ļa ato­ma ko­do­la vei­do­ša­nā ir pie­da­lī­ju­šies 8 pro­to­ni un tā­pēc ko­do­la lā­diņš ir +8.
Ato­ma ko­do­la iz­mē­ri ir ār­kār­tī­gi ma­zi: no 2*10-15 m (hē­li­ja ato­ma ko­dols) līdz 7*10-15 m (urā­na ato­ma ko­dols). Tur­pre­tim pa­šu ato­mu iz­mē­ri ir ap 100 000 rei­žu lie­lā­ki - ≈10-10 m. Tā­tad ato­ma ko­dols ie­ņem ār­kār­tī­gi ma­zu da­ļi­ņu no ato­ma tel­pas – ap 10-12 da­ļu. Vi­sā pā­rē­jā ato­ma tel­pā ne­mi­tī­gā kus­tī­bā at­ro­das elek­tro­ni. Zī­mē­ju­mos pa­rei­zi at­tē­lot šīs iz­mē­ru at­tie­cī­bas nav ie­spē­jams. Ja mēs uz­zī­mē­tu sa­re­dza­mu ko­do­lu, pie­mē­ram, tā­du, ku­ra di­ametrs ir 1 mm, tad ato­ma di­ametrs bū­tu ap­mē­ram 100 m.…