Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kam vēl piemīt visas šā elementa īpašības un kas ķīmiski tālāk vairs nav sadalāms. Dažādu elementu atomi savstarpēji atšķiras ar masu, uzbūvi, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Atoms sastāv no atoma kodola un elektroniem, kuri veido atoma elektronapvalku. Daudz elektronu elementu elekrtonapvalks savukārt sastāv no elektronu grupām jeb elektronu čaulām. Elektronu skaits neitrālā atomā vienāds ar ķīmiskā elementa atomnummuru, t.i., ar protonu skaitu atoma kodolā. Elektrona stāvokli atoms apraksta ar kvantu skaitļiem. Elektronu skaits ārējā čaulā nosaka elementu ķīmiskās īpašības un vērtība, un ar tiem atoms piedalās ķīmiskās saites veidošanā. Elektroniem no vienas čaulas pārejot uz citu, notiek enerģijas uzņemšana vai izstarošana, kas daudzos gadījumos izpaužas kā gaismas izstarošana (emisija) vai uzņemšana (absorbcija). Visu iespējamo elektronu pāreju kopa nosaka attiecīgā atoma spektru. Ja, atomam mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi, kāds no elektroniem tiek atrauts, notiek atomu jonizācija un atoms vairs nav elektriski neitrāls. Atomiem apvienojoties noteiktās grupās, veidojas molekulas. Lai atomu aprakstītu teorētiski, klasiskās mehānikas principi nav izmantojami - tam noder mikropasaules mehānika, ko sauc par kvanta mehāniku. …
