Kokmateriālu piesūcināšanu ar antiseptiskām vielām var veikt būvlaukumā vai centralizēti, kur koksne tiek apstrādāta speciālos piesūcināšanas poligonos. Ekoloģiski tīrākā metode ir vakuuma-spiediena apstrāde autoklāvos, kur koksni pārmaiņus gan vakuumē, gan paaugstinātā spiedienā apstrādā ar šķidrām antiseptiskām vielām. Šī metode nodrošina augstu piesūcināšanas kvalitāti. Pie mums šādi poligoni darbojas galvenokārt tikai elektropārvades līniju un sakaru līniju balstu piesūcināšanai, tāpēc individuālajiem būvētājiem antiseptēšana parasti jāveic pašu spēkiem būvlaukumā.
Vispirms aplūkosim koksni noārdošo sēņu attīstības priekšnoteikumus. Nokļuvušas uz koksnes, sēņu sporas dīgst un sēņotni veido tikai tad, ja ir piemērota temperatūra, mitrums, pietiekami daudz barības vielu un ja koksnē nav sēnēm indīgu vielu. Sēnes intensīvi attīstās, ja koksnes mitrums ir 20-60%, bet temperatūra - +5 līdz +37 °C. Sēņu sporas ir ļoti dzīvotspējīgas, bet augsta temperatūra tās tiek iznīcinātas visās to attīstības stadijās. Pret zemām temperatūrām sēnes ir daudz izturīgākas: - 5 °C temperatūrā aiziet bojā micēlijs uz koksnes virsmas, bet attīstījusies sēņotne koksnē var izturēt pat līdz-37 °C zemu temperatūru. Gaisma un gaiss senu attīstībai nav īpaši nepieciešami faktori - lābāk tās aug patumšā vietā, sasmakušā, nevēdinātā, mitrā gaisā. Kustīgs, sauss gaiss sekmē micēlija sakalšanu un atmiršanu. Mājas sēnes bojā koksni, noārdot tās komponentus un būtiski samazinot koksnes mehānisko izturību, tāpēc šādu bojājumu gadījumā nepieciešams veikt ēkas kapitālo remontu, nomainot sēņu sagrautās konstrukcijas.
Dzīvojamās ēkas sēnes visbiežāk sāk attīstīties pagrīdē, virtuvēs, ūdensapgādes un ūdens glabāšanas iekārtu tuvumā, vannas istabās, tualetēs, pagrabos un citās mitrās, slikti vēdināmās vietās. Tur labvēlīgos apstākļos sēnes veic savu postošo darbību, parasti no pagrīdes un ēku apakšējiem vainagiem pārejot uz grīdas sijām, dēļiem, sienām.
Lai no tā izvairītos, vislielākā nozīme ir būvmateriālu kārtīgai sagatavošanai un glabāšanai. Prakse rāda, ka trupes (branta) izplatīšanos visvairāk sekmē nepietiekami izžāvētu koku iebūvēšana. Trupe var ieviesties, kamēr ēka vel nav pilnīgi izžuvusi, tāpēc pirmajos gados jaunbūves jāpārbauda divas reizes gadā - pavasarī un rudenī, lai laikā tiktu pamanīta mājas sēņu ieviešanās.…
