Nobeigums
Apskatot izmaiņas, kas tika veiktas, lai uzlabotu Rīgas tēlu un padarītu to 21. gs.
raksturīgāku, nākas secināt, ka vēl nav jūtama harmonija pilsētā starp Rīgas vēsturiskajām vērtībām un nākotnes vīzijām. Īstenotie projekti, protams, ir lieliski un spīdoši, tomēr tie neatbilst Latvijas galvaspilsētas koptēlam. Šīs būves šķiet kā nevietā “saspraustas” kaut arī pastāvējušas jau ilgus gadus. Ar laiku, kad visa Rīga taps spīdīgi mūsdienīga un stiklota un tikai Vecrīga vēl braši turēsies pretī, harmonija starp šīm dažādajām pasaulēm radīsies. Vizuālais diskomforts laika gaitā zudīs, bet vienmēr būs kāda “sveša” celtne, kuru sabiedrība negribēs pieņemt.
Atšķirībā no Koka Rīgas, Vecrīgas būves tika uzlabotas nevis kvantitātē, bet gan kvalitātē, objektu skaits nav strauji palielinājies, taču reti kurai ēkai ir saskatāms tikai viens arhitektūras stils, katra ēka ir bagātīga ar dažādo vēsturisko detaļu. Taču koka ēkas ir paredzētas pamatā dzīvošanai, pirmajām nepieciešamības funkcijām. Uzsverot to, ka pirmatnēji Koka Rīga bija būvēta bez iespējām izdzīvot, jo to būtu likvidējuši nepieciešamības dēļ, lai saglabāt Vecrīgu, tolaik Iekšrīgu, Vecrīga tika uzskatīta par svarīgāko pilsētas daļu. Kā arī iemesls Vecrīgas popularitātei, noteikti ir izvietojums, jo viss atrodas vienā vietā, taču lai izjust koka Rīgu, tā ir jāatrod un jāizpēta. Tas varētu būt sarežģītāk, jo atšķirībā no Vecrīgas ievērojamiem objektiem, koka ēkām ne visām ir savi nosaukumi, tikai vērotājs ieraudzīs tās ielu skatos.
…