Tradicionāli ar vārdu „kokgriezums” cilvēki saprot no koka veidotās skulptūras un ornamentus.
Bet par kokgriezumiem tiek saukti arī ksilogrāfijas darbi, jo tik tiešām šī senās un reizē ļoti smalkās mākslas pamatā ir tieši kokgriezums, respektīvi, kokā veidotas klišejas. Tā kā ksilogrāfija ir viens no grafikas virzieniem un, manuprāt, interesantākajiem un komplecētākajiem mākslas veidiem, kas prasa tiešām lieliskas prasmes un sapratni ar koksni, nolēmu to papētīt mazliet tuvāk, tādēļ to izvēlējos arī kā referāta tēmu šajā priekšmetā – Lietišķā grafika.
Kokgriezumi jeb ksilogrāfija ir mākslinieciskās izpausmes tehnika, kurā tiek veidoti nospiedumi no koka klišeju virsmās iegravētiem zīmējumiem, kuriem iespiešanas līmenis ir vienā līmenī ar klišejas virsmu, bet neiespiežamais līmenis, respektīvi, zīmējuma kontūras, tiek izgrieztas, parasti ar greblīšiem, kaltiem vai speciāliem nažiem.
Pirmie kokgriezumi parādījās Senajā Ķīnā, bet neskatoties uz to tie tika plaši pielietoti arī gan Japānā, gan Eiropā.
Senā Ķīna
Senajā Ķīnā kokgriezumus dēvēja par „Banhua”. Sākoties 6.gs. kokgriezumu ikonas tika plaši pielietotas budisma mācības aprakstošajos tekstos, savukārt, 10.gs. sākumā kokgriezumi jau parādījās kā ilustrācijas ķīniešu literatūrā un arīdzan banknotēs, piemēram, Jiaozi. …