KOKSNES UZBŪVE
Augošam kokam ir trīs galvenās daļas: sakņu sistēma, stumbrs un vainags. Sakņu sistēma baro koku ar ūdeni un tajā izšķīdušām vielām, kā arī notur stumbru ar vainagu vertikāla stāvokli. Stumbrs pievada ūdeni un barības vielas, uzglabā barības vielu rezerves un tur vainagu. Stumbra
augšējā daļa - galotne, stumbra apakšēja daļa - resgalis. Vainags saules staru iedarbība izstrādā komplicētas organiskas vielas koka barošanai
un augšanai. Stumbrs ir koka galvenā un vissvarīgākā sastāvdaļa; no tā iegūst 60 - 90% koksnes.
Koksnes mikrouzbūve. Apskatot koksni mikroskopā, var redzēt, ka to veido atsevišķas šūnas. Augoša šūna sastāv no apvalka un protoplazmas, kuras sastāvā ietilpst citoplazma un kodols.
Nocirstā kokā vairums šūnu (līdz 98%) ir jau atmirušas; šūnu dobumi ir piepildīti ar gaisu un ūdeni.
Pēc struktūras un funkcijām šūnā izšķir iekšējo daļu, ko sauc par šūnas dobumu, un ārējo daļu – šūnapvalku. Dzīvu šūnu dobumā atrodas protoplasts, kas sastāv no dzīvās daļas – protoplazmas un kodola un daudziem nedzīvo vielu ieslēgumiem, kā kristāliem, eļļas, cietes graudiņiem u.c.
Jaunu šūnu apvalks atgādina plānu (0,001 mm), elastīgu plēvīti, kas viegli stiepjas, laiž cauri ūdeni un tajā izšķīdušās vielas; tās galvenā sastāvdaļa ir celuloze. Augšanas procesā izmainās šūnu apvalka sastāvs, uzbūve un izmēri. Sastāva izmaiņas visbiežāk saistītas ar šūnu apvalka pārkoksnēšanos. Pārkoksnēšanās rezultātā tajā veidojas organiska vieta – lignīns. Šādi šūnu apvalki kļūst cieti, un šūnas vai nu vispār pārtrauc augšanu, vai arī aug daudz mazāk un lēnāk nekā šūnas ar celulozes apvalku.
Celuloze šūnu apvalkos redzama kā šķiedriņas, kuras sauc par mikrofibrillām. Mikrofobrillas pārsvarā novietotas garenvirzienā – paralēli šūnu asīm. Telpu starp mikrofibrillām aizpilda lignīns, hemiceluloze un saistītais ūdens.
Šķiedru šūnapvalkam ir raksturīga kārtaina uzbūve. Šķiedras šķērsgriezumā mikroskopiski var konstatēt, ka tās apvalks sastāv no 3 dažādām kārtām: visas trīs šķiedru apvalka kārtas atšķiras savā starpā ar lignīna saturu. Primārajā kārtā pārsvarā ir lignīns un pavisam maz celulozes. Sekundārās kārtas sastāvā ir celuloze, hemiceluloze un nedaudz lignīna; pēdējās kārtas sastāvā vienīgi celuloze un hemiceluloze.
Augšanas procesā šūnu apvalku biezums palielinās, tomēr šis pieaugums nav vienmērīgs un apvalkos paliek plānākas vietas – padziļinājumi, kurus sauc par porām. Poras nodrošina ūdens un tajā izšķīdušo barības vielu pārvietošanos starp šūnām.
Koksnes šūnu veidi. Koksni veidojošās šūnas augošā kokā veic dažādas funkcijas, un tām ir atšķirīga forma un izmēri. Koksnes šūnas nosacīti iedala divās grupās:
Parenhīmas šūnas, ir šūnas, kurās uzkrājas barības vielas un ir ar ieapaļu vai daudzstūrainu formu un aptuveni vienādiem izmēriem (0,01 – 0,1 mm) trijos virzienos; daudzām koku sugām traukus un traheīdas bieži aizsprosto tilas, t.i., parenhīmas šūnas, kas ieaug trauku un traheīdu dobumos. Tilas stumbra koksnē sastopamas ļoti daudzām skuju un lapu koku sugām. Tilas var izveidoties kodola un aplievas traukos un traheīdās, visbiežāk tilas sastopamas kodolkoksnē. Noslēdzot trauku un traheīdu dobumus, tilas manāmi samazina mitruma ietilpību un tādējādi stipri traucē koksnes piesūcināšanu ar antiseptiskām vielām. Koksne ar stipri aiztilotiem traukiem ir izturīgāka pret bojāšanos.
…
