Komecnoslēpums un tā tiesiskā aizsardzība

Komercnoslēpuma aizsardzības regulējums Latvijas tiesību sistēmā ir sadrumstalots un savstarpēji nekonsekvents, katrā tiesību aktā paredzot atšķirīgas formas un satura regulējumu, atšķirīgu komercnoslēpuma jēdziena skaidrojumu, atšķirīgu subjektu loku, kam piemērojams komercnoslēpuma aizsardzības regulējums. Šāds komercnoslēpuma aizsardzības regulējums nenodrošina vienlīdzīgas komercnoslēpuma aizsardzības tiesības visiem komercnoslēpuma subjektiem.
Informācijai, kas var būt komercnoslēpuma objekts, nav nepieciešama noteikta forma, lai to varētu uzskatīt par komercnoslēpumu, ja vien šis objekts atbilst visām Komerclikuma 19.panta pirmajā daļā norādītajām pazīmēm.
Izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas jeb neierobežotas, un attiecībā uz tām pastāv ierobežojumi, kas būtu jānorāda Komerclikuma 19.panta otrajā daļā kā gadījumi, kuros komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana ir uzskatāma par tiesisku. Komercnoslēpuma izpaušana nav uzskatāma par prettiesisku, ja komercnoslēpuma izpaušanu paredz normatīvā tiesību aktā noteikts pienākums sniegt šādu informāciju, vai ja komercnoslēpuma izpaušana ir nepieciešama sabiedrības interesēs.
Komercnoslēpuma turētājs nav tiesīgs aizliegt izmantot komercnoslēpumu personai, kas pie šīs informācijas ir nonākusi neatkarīgi no komercnoslēpuma turētāja, veicot pētījumus un ieguldot resursus šīs informācijas patstāvīgā radīšanā. Komercnoslēpuma turētājs nav tiesīgs aizliegt izmantot komercnoslēpumu personai, kas pie šīs informācijas ir nonākusi reversās inženierijas rezultātā, tiesiski iegūstot komercnoslēpuma turētāja radīto produktu un izpētot, kā tas ir izveidots.
…