Komentārs kā medija viedoklis (mediju prakses analīze)

Komentārs.

Pret komentāra veidošanu medijos ir jāizturas atbildīgi. Komentāru saturs un stils atšķir vienu mediju no otra un veido katra medija seju. Komentārus var iedalīt vairākos tipos – 1) redaktora sleja, kuru raksta vai paraksts galvenais redaktors vai nozares redaktors; 2) redakcijas sleja, kuru parasti paraksta „Jūsu Diena” vai „Jūsu Neatkarīgā Rīta Avīze”; 3) komentētāja, redakcijas darbinieka sleja; 4) eksperta sleja, kurā savu viedokli izsaka eksperts konkrētā jomā.
Būtiskākais, kas jāievēro rakstot un runājot par komentāru, ir tas, ka viedokļiem vai nu piekrīt vai nepiekrīt, nav pareizu vai nepareizu viedokļu.

Komentāra funkcijas.

Komentārs var būt:
1. Izskaidrojums par kaut ko, kas jau pirms tam minēts ziņās;
2. Kopsavilkums un ekonomisko procesu fiksēšana;
3. Pārliecināšana– par labu kādam viedoklim; par jaunu viedokli, par jaunu ideju;
4. Atbildes sniegšana – iesaistīšanās diskusijā;
5. Brīdinājums – par kaut ko bīstamu vai par rīcības sekām;
6. Papildinājums jau zināmajam;
7. Regulārā komentēšana – komentāru raksta persona ar interesantu viedokli, autoritāte;
8. Kritika – komentāra idejai jābūt pamatotai un ļoti korektai. Kritika ir jāsabalansē ar pozitīvo, kā arī ar citiem alternatīviem viedokļiem;
9. Uzslava vai apsveikums – komentāru raksta, ja ir sasniegumi valsts līmenī.
10. Izklaide;
11. Vadības uzņemšanās – medijs vada, uzņemas, virza uz kaut ko. Mediju pienākums ir cīnīties un darīt visu, lai uzlabotu dzīvi.

…