Komercķīla. Noteikumi. Reģistrācija, grozīju... / ID: 467216

3,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:467216

Автор: Arturs Skurba (15)

Оценка:

Опубликованно: 30.04.2004.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 7 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	3
	KOMERCĶĪLAS LIKUMA TAPŠANAS VĒSTURE	3
	KOMERCĶĪLA	5
	KOMERCĶĪLAS ŅĒMĒJS UN DEVĒJS	5
	KOMERCĶĪLAS GARANTIJAS	5
	IEĶĪLĀTĀ LIETA UN RĪCĪBA AR TO	5
	KOMERCĶĪLAS PRIEKŠMETS KOMERCĶĪLAS LIKUMA IZPRATNĒ	6
	Manta, kas var būt komercķīlas priekšmets	6
	Manta, kas nevar būt komercķīlas priekšmets	6
	KOMERCĶĪLAS REĢISTRĀCIJA, GROZĪJUMI, CESIJA, DZĒŠANA	7
	REĢISTRĀCIJAI NEPIECIEŠAMIE DOKUMENTI	7
	DOKUMENTU IZSKATĪŠANA UN REĢISTRĀCIJA	9
	IERAKSTA LABOŠANA	10
	KOMERCĶĪLAS REĢISTRĀCIJAS IZMAKSAS	10
	KOPSAVILKUMS	11
	PAMANĪTĀS PROBLĒMAS	11
	Reģistrācijai pakļautas lietas	11
	Komercķīla un citu veidu ķīlas	11
	Ar komercķīlu nodrošinātais prasījums	12
	Sekas, ja komercķīla nav reģistrēta	12
	Komercķīlas kārtas (pirmtiesības) norāde pie reģistrācijas	13
	Juridiskie šķēršļi komercķīlas nodibināšanai	13
	Komercķīlas grozījumu un pārjaunojuma reģistrācija	13
	Augļus nesējas lietas ieķīlāšana	13
	Komercķīlas tiesības izbeigšanās neatļautā atsavinājuma gadījumos	14
	Atzīmes transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā	14
	IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS	15

Фрагмент работы

Līdz šim par komercķīlām dzirdēts visai maz. Tas izskaidrojams ar to, ka līdz šim, ieķīlājot komercķīlu, kredītu varēja saņemt tikai juridiskas personas. No 1999.g. 1.marta, stājoties spēkā jaunajam Komercķīlu likumam, komercķīlas devēji un ņēmēji var būt arī fiziskas personas, kā arī ārvalstnieki, tādēļ interese par komercķīlām pēdējā laikā krietni vien pieaugusi. Līdz ar jauno likumu fiziskas personas varēs ieķīlāt arī tām piederošā uzņēmuma kapitāla daļas, kas līdz šim nebija iespējams.

KOMERCĶĪLAS LIKUMA TAPŠANAS VĒSTURE

Jau 1992.-1993.gadā kļuva skaidrs, ka uzņēmējdarbības kreditēšanas nodrošināšanai un attīstībai ar Civillikuma normām nepietiek. Lai ieinteresētu kredītiestādes izsniegt kredītus vietējiem ražotājiem, bija jāpanāk, lai kredītiestādes justos pietiekami drošas, uzticot noguldītāju naudu uzņēmējiem. Un šeit, protams, ir liela nozīme nodrošinājumam.
Taču Civillikums paredzēja iespēju nodibināt ķīlu tikai ar tās priekšmeta nodošanu valdījumā (rokas ķīla un lietošanas ķīla), vienīgais izņēmums bija hipotēka. Tā kā hipotēku var nodibināt tikai uz nekustamo īpašumu un kuģi, tas nevarēja būt pietiekams nodrošinājums uzņēmēju kreditēšanā, jo retam uzņēmumam piederēja (un arī tagad pieder) tāda tipa īpašumi. Protams, tika meklēti risinājumi, un kredītiestāžu uzmanība pievērsusies kustamās mantas ieķīlāšanai. …

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,98 €