Saskaņā ar Komercķīlas likumu, komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā.1 Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta.
Ķīlas tiesība ir tiesība uz svešu lietu. Ķīlas tiesības dod iespēju zināmos apstākļos gūt saistības izpildījumu no ieķīlātā priekšmeta vētības.
2.1. Manta, kas var būt komercķīlas priekšmets
Komercķīlas likums atļauj personām ieķīlāt noteiktu mantu, uz kuru ir reģistrētas īpašumtiesības, piemēram, lidmašīnas, sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, mazizmēra kuģošanas līdzekļi, Valsts vienotajā dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā reģistrējamie dzīvnieki un ganāmpulki, kā arī uzņēmums kā lietu kopība, kapitālsabiedrības kapitāla daļas, slēgtās emisijas akcijas un slēgtās emisijas obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi, vai šīs lietas pieder fiziskai vai juridiskai personai, rezidentam vai nerezidentam.
Runājot par uzņēmumu, var ieķīlāt visas komersantam piederošās ķermeniskās vai bezķermeniskās lietas vai lietu kopību. Par ķīlas priekšmetu var izmantot visu komersanta mantu. Civillikums nosaka, ka par ķīlas tiesības priekšmetu var būt visas lietas, kuras atsavināt nav noteikti aizliegts.
Komercķīlas likums nosaka, ka par komercķīlas priekšmetu nevar būt kuģi, publiskajā apgrozībā esošs vērtspapīrs, no čeka vai vekseļa izrietošs prasījums, finanšu instrumenti, finanšu līdzekļi.
Saskaņā ar Komercķīlas likumu par komercķīlas priekšmetu nevar būt nekustamais īpašums (ēka vai zeme). Nekustamā īpašuma piederumus neuzskata par kustamo īpašumu un uz tām attiecas noteikumi, kurus piemēro attiecībā uz nekustamo īpašumu.
Ja parādnieks ieķīlā visu komersanta mantu, saskaņā ar Komercķīlas likuma 4. pantu nekustamais īpašums neietilpst komercķīlas priekšmetā.…
