1. Ieviestās PVN priekšnodokļa atskaitīšanas procedūras liek vai nu bez atlīdzības kreditēt valsti un iesaldēt apgrozāmos līdzekļus, vai arī riskēt ar VID uzliktu sodu.
No tā faktiski neizbēgt, ja priekšnodokļa atskaitīšanu uzņēmums būs veicis kā līdz šim - ar konkrētā darījuma apliecinošā rēķina izrakstīšanas brīdi, nevis ar brīdi, kad rēķins ticis saņemts. Normatīvie akti attiecībā uz samaksātā pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitīšanu pieļauj dažādu interpretāciju un līdz ar to biznesa un nodokļu administrācijas konfliktus.
Lai arī izmaiņas par pievienotās vērtības (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanu ir spēkā kopš 2005. gada, tomēr tikai pēdējo mēnešu laikā vairāki uzņēmēji žēlojas par to, ka nodokļu administrācija atšķirīgi no grāmatvežiem traktē, kad priekšnodokli drīkst atskaitīt. Likums nosaka, ka PVN kā priekšnodokli preču vai pakalpojumu saņēmējs drīkst atskaitīt tikai tad, kad ir saņēmis nodokļa rēķinu vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. To paredz grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kurus Saeima izdarīja pērnā gada nogalē. Proti, tiesas lēmums rāda, ka priekšnodoklis nav atskaitāms līdz brīdim, kamēr nodokļu maksātāja rīcībā nav derīgs PVN rēķins. Ja tādu darījuma partneris ir izrakstījis, bet otrs vēl nav saņēmis, tad pēdējais nedrīkst atskaitīt samaksāto vai maksājamo nodokļa summu kā priekšnodokli. Nekur - ne likumā, ne attiecīgajos likumu skaidrojošajos Ministru kabineta noteikumos - nav precīzi noteikts, vai iepriekšējā mēnesī izrakstītos, bet šā mēneša pirmajos datumos saņemtos nodokļu rēķinus drīkst vai nedrīkst iekļaut uzņēmuma iepriekšējā mēneša PVN deklarācijā un atskaitīt arī attiecīgo PVN kā priekšnodokli.
Tā kā esošā situācija pieļauj atšķirīgu interpretāciju, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare -Pilka uzskata, ka ir nepieciešams skaidrojums, kad var atskaitīt PVN kā priekšnodokli un to iekļaut deklarācijā, kura jāiesniedz nodokļu administrācijā līdz nākamā mēneša 15. datumam par darījumiem iepriekšējā mēnesī, un kad ne. Šis skaidrojums tikšot iekļauts Ministru kabineta noteikumu grozījumos, kas saistīti ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanu". Tiesa, šobrīd nav zināms, kad tie varētu tikt pieņemti, turklāt tiem nebūs atpakaļejoša spēka. Viņa uzsver, ka nodokļa maksātājam ir tiesības labot jau nodokļu administrācijā iesniegto PVN deklarāciju par konkrēto mēnesi.
2. Uzņēmēji norāda, ka iepirkumu mehānisms ir smagnējs, birokrātisks, pārāk dārgs administrācijā un veicina ierēdņu korupciju.
Pārņemot ES pieredzi, kā arī sākot izmantot IT, Latvija beidzot gatava mainīt morāli novecojušo likumdošanu un ieviest jaunas tehnoloģijas, kas iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām padarīs daudz parocīgākus.…
