-
Komiksu vēsture
Jēdziens “komikss” cēlies no komiksu humoristiskās izcelšanās (comic – komisks), taču humors nav neiztrūkstošs komiksa elements, jo medijs piedāvā tikpat daudzveidīgu tēmu klāstu kā kino vai literatūra.
Daži par komiksu priekštečiem uzskata pat senos alu zīmējumus, agrīnās vitrāžas un ēģiptiešu zīmējumus, taču medija vēsturi korektāk būtu saistīt ar drukas un karikatūru mākslas attīstību. Pirmie komiksu paraugi ir 15.gadsimta beigu vācu kokgriezumi par reliģiskām, politiskām un garīgām tēmām. Līdz ar gravēšanas un iespiešanas attīstību Eiropā, plakātu ilustrācijas kļuva arvien izsmalcinātākas un modernākas. Anglijā ap 1682.gadu Francis Barlovs iesāka runas balonu izmantošanu, izplatot savas propagandas lapas The Horrid Hellish Popish Plot (“Briesmīgi ellišķīgais pāvesta plāns”). 1732.sabiedrības laikmeta trūkumus un neprātības izsmēja anglis Viljams Hogarts zīmējumu sērijā A Harlot’s Progress. Viņa panākumi liecināja par angļu apetīti pēc satīriskiem stāstījumiem. Hogarta morālie nolūki Anglijā ātri izraisīja aizraušanos ar politiskām un sabiedriskām karikatūrām, kuru pārspīlētās īpašības, vienkāršotā līnija, aktuālais un vienkāršais humors kļuva par būtisku moderno komiksu sastāvdaļu. Otra nozīmīga attīstība šajā periodā bija tālāka runas balonu uzlabošana, īpaši Džeimsa Gilreja, angļu karikatūrista, darbos un Tomasa Rovlandsona sērijveida karikatūru varoņa piedzīvojumos Dr.Syntax.
1827.gadā daļēji iedvesmojies no Rovlandsona daktera Sintaksa, kas tika pārtulkots franciski, un no Hogarta zīmējumiem, franču skolotājs Rūdolfs Topfers, sāka rakstīt pats savus stāstiņus zīmējumos, sākumā tikai saviem skolēniem un draugiem. Zīmētas ar brīvu, nenoteiktu līniju, viņa komēdijas bija pirmais komiksu iespēju izmantojums. Viņš bija arī pirmais komiksu teorētiķis, analizējis šo jauno mediju savā Essay on Physiognomics (1845.). Viņa albūmi tika plaši tulkoti, zagti, tika veidoti plaģiāti, taču tikai daži mākslinieki spēja sasniegt viņa prasmi.
Nozīmīgākais Topfera pēcnācējs bija Germans Vilhelms Bušs. Kopā ar daudziem citiem Eiropiešu komiksu māksliniekiem, kas strādāja tā laika humoristiskajos žurnālos, Bušs izveidoja laukuma robežas, balonus un viņa teksti, bieži dzejā, parasti tika nodrukāti zem viņa zīmējumiem. Viņa bagātais stils un vizuālās kustību un psiholoģisko stāvokļu metaforas tika plaši atdarinātas. Viņa vispazīstamākais draiskulīgais darbs “Maksis un Morics”, kas tika izveidots 1865.gadā, kļuva modelis vairākiem britu un amerikāņu komiksiem.
Bušs arī ietekmēja britu komiksu varoni Aliju Sloperu (Ally Sloper), kas tika radīts izdevumam Judy 1867.gadā un ko ilustrēja francūziete Emilie de Tessier, tobrīd vienīgā sieviete, komiksu māksliniece, Eiropā. Alija Slopere bija slinka intrigante, kas bija gatava darīt jebko, lai izvairītos no kreditoriem. Viņa kļuva tik populāra, ka 1884.gadā iznākt sāka īpašs nedēļas žurnāls Ally Sloper’s Half Holiday. Šis bija viens no daudziem britu ilustrētiem izdevumiem, parasti izdots uz tabloīda izmēra melnbaltām lapām, tāds kā Džeimsa Hendersona Scraps un Funny Folks vai Alfreda Harmsvorta Comic Cuts un Ilustrated Chips. Toma Brovna klaidoņi Nogurušais Villijs un Piekusušais Tims (Weary Willie and Tired Tim) ienesa jaunu dzīvīgu, ekonomisku britu komiksu standartu. Citi komiksi bieži nelegāli tika kopēti no eiropiešu un amerikāņu resursiem, ieskaitot elegantos bezvārdu vai pantonīmas komiksus no Willette, Steinlen un Caran d’Arche Francijā un no Alberta Bela Frosta ASV. …
Kā radās komiksi, kā tie attīstījās, kur slēpjas to un visas masu kultūras popularitāte? Darbu papildina attēli.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Vaiņodes medību kolektīva vēsture
Реферат для средней школы18
Оцененный! -
Senās Ēģiptes vēsture mācību grāmatās
Реферат для средней школы32
-
Ievads grāmatzinātnē. Pasaules grāmatniecības vēsture
Реферат для средней школы6
-
Angļu pirāti: viņu loma un nozīme Anglijas vēsturē
Реферат для средней школы5
Оцененный! -
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu vēsturē 20. un 30.gados
Реферат для средней школы3