1. Nobeigums
Rakstot šo prakses darbu tika panākts šī darba mērķis – iepazīties un noskaidrot komunikācijas veidus un stilus, kā arī saprast, kāpēc reizēm, saruna veidojas ne tā kā Jūs vēlētos.
Nākas secināt, ka reizēm mēs sarunājoties neapzināti nevis pievēršam sev uzmanību, bet gan tieši otrādi sarunu biedru atgrūžam no sevis un mūsu sarunu biedrs sāk pat izvairīties no mums. Šādi iepazīt sevi, lai spētu veidot sarunu un komunikāciju ar otru cilvēku, būtu jāizprot katram, kurš vēlas savā darbā kontaktēties ar cilvēkiem. Jo no veiksmīgas komunikācijas ir atkarīgs mūsu darba apjoms un tā efektivitāte.
Nedrīkstētu arī novērtēt par zemu arī attiecības ar saviem ģimenes locekļiem, radiem, draugiem un paziņām. Katram no mums kaut nedaudz vajadzētu pārzināt labas komunikāciju prasmes un iespējam, ka daudzas ikdienas problēmsituācijas tiktu atrisinātas pašas no sevis, vai pat netiktu radītas.
Prakses ietvaros veicot interviju, būtiski, bija uzdot intervējamām personām jautājumu, uz kuru varētu atbildēt ar plašāku un izsmeļošāku atbildi, kā arī neizplūst liekvārdībā, lai sarunu biedrs nepārprastu un
neizvairītos no atbildes. Manuprāt intervija ir veiksmīgi izdevusies un uz sev vēlamajiem jautājumiem esmu saņēmusi izsmeļošas un skaidrojošas atbildes.
Pielietojot teorētiskās zināšanas, komunikācija starp cilvēkiem veidojas veiksmīgāk, un sarunas būtība kļūst efektīvāka, kas ir ļoti nozīmīgi mūsu izvēlētajā profesijā, kurā ir jāprot komunicēt, pievērst sarunbiedra uzmanību un iemantot uzticību. Līdz ar to būtu katram sevi cienošam juristam, kurš vēlas veiksmīgi darboties ir, jāprot veidot konstruktīva saruna un pasniegt sevi kā pārliecinātu un zinošu speciālisti, lai gūtu klienta uzmanību. Un tieši to arī māca labas komunikācijas prasmes – veiksmīgi izvēlēties sarunas stilu un veidu, kā arī ievērot neverbālās komunikācijas pamatprincipus – telpu, uzvedības kultūru, žestus un arī savu ārējo izskatu, veidot atbilstoši – lietišķi un korekti.
…
