Būtiska loma māsas praksē ir prasmēm, jo māsas ikdiena ir ne tikai intelektuāla, bet arī daudzas darbības pacientu veselības aprūpē ir jāveic ar rokām, pie tam pamatā jābūt zināšanām kā tās veikt. Jēdziens „prasme” tiek definēts kā: „Māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Daļa prasmju cilvēks apgūst dabiskā pieredzes procesā, citas apzināti vingrinoties pats vai speciālista vadībā. prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnīgoties bezgalīgi”(16). vai otrs jēdziena „prasme” skaidrojums: „ gatavība izmantot zināšanas dažādu darbību izpildē sauc par prasmēm”.
Zināšanas var būt dažādas, piemēram, teorētiskas un praktiskas. Teorētiskās zināšanas ir zināšanas par faktiem, notikumiem, pētījumu rezultātiem. Tās ir vispārējas zināšanas, kas ietver sevī ” zināt par ....”, zināt, ka...” un sniedz atbildes uz jautājumu ”kāpēc vai kā dēļ”. Teorētiskas zināšanas ir zināšanas, kuras var izteikt ar jēdzienu palīdzību (7). Māsu literatūrā daži autori kā Meleis (1985) un Benner (1984) zināšanas ir iedalījuši divās lielās grupās: ” zināt kā” un ”zināt, ka”. Autori definē tos kā rīcības prasmi, un praktiskās zināšanas idenficē ar „zināt kā”. ”Zināt kā” sastāv no praktiskās pieredzes un prasmēm, tās ietver arī teorētiskās zināšanas, kuru avots ir grāmatas un pētījumi, bet bieži ”zināt kā” zināšanas ir iegūtas ar prakses un pieredzes palīdzību. Benner uzskata, ka praktiskās zināšanas tiek iegūtas laika gaitā papildinot pieredzi un analizējot to ar teorētisko zināšanu palīdzību. Savukārt ”zināt, ka” vairāk ir teorētiskās zināšanas(12,18).
Teorētiskās zināšanas ir svarīgs izejas punkts māsu profesijā un praksē. Prakse ir: ” praktiska darbība teorētisko zināšanu nostiprināšanai”( 16). Teorētiskās zināšanas ir nepieciešamas, lai māsa spētu izvērtēt pacienta veselības aprūpes iespējas, kā arī, lai māsa spētu rīkoties.…
