Turpmāk ne tikai šajā nodaļā, bet visā mācību grāmatā mēs no visiem modelēšanas veidiem un paveidiem aplūkosim tikai matemātisko modelēšanu. Pie kam no matemātiskās modelēšanas koncentrēsimies tikai uz loģiski matemātiskajiem modeļiem jeb vienkārši matemātiskajiem modeļiem (parasti par priekšmetiski matemātiskajiem modeļiem jeb datoru tehniku runa ir citos studiju kursos, piemēram, Datorzinības, Ekonomikas informātika u.c.)
Matemātiskās modelēšanas īpatnības
Atšķirībā no citiem modelēšanas paveidiem matemātiskā modelēšana dod iespēju pētīt tikai tos objekta – oriģināla parametrus, kurus var aprakstīt skaitliski un iekļaut vienādojumos vai vienādojumu sistēmās, tas ir, formalizēt. Tas zināmā mērā samazina matemātiskās modelēšanas praktisko nozīmi. Tomēr līdz ar tīri praktiskām priekšrocībām (mazāks materiālu patēriņš, ievērojamā laika ekonomija, analītisko aprēķinu skaits un kvalitāte u.c.) matemātiskajai modelēšanai ir arī vairākas citas priekšrocības, kas padara to par neaizstājamu zinātniskās pētīšanas metodi.
Jebkurš matemātiskais modelis ir vispārināts tādā nozīmē, ka objektam – oriģinālam nav jābūt fizikāli līdzīgam modelim. Šī prasība ir lieka, jo modelēšanas procesā modelī pēta tikai tos parametrus, kuriem eksistē skaitlisks apraksts un kuri ir saistīti ar noteiktām matemātiskām sakarībām. No tā izriet, ka katrs konkrēts matemātiskais modelis apraksta ne tikai līdzīgu procesu klasi, bet arī citas īstenības izpausmes, ja tikai tām piemīt likumsakarības, kuras var izteikt ar tās pašas matemātiskās struktūras līdzekļiem Funkcionālie modeļi
Matemātiskās modelēšanas specifiku nosaka tās praktiskā atkarība no tehniskajām skaitļošanas iespējām, kas ierobežo ne tikai modeļa, bet arī objekta – oriģināla komplicētību.…