Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme
ir reālā ,aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Lielākā daļa zinātnieku domā, ka cilvēkam ir iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi. A. Diprē to sauc par „simpātiju jūtām”, E. Fromms par „vajadzību pēc cilvēciskiem sakariem”. Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara, tāpēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami kontakti ar sev līdzīgiem . Tas ir tāpēc, ka galvenās savas sociālās vajadzības cilvēks var apmierināt tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Saskarsmes kvalitāte un attiecības, kas veidojas saskarsmes procesā, būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas. Un tomēr cilvēks ir iekārtots tā, ka pat nalabvēlīga saskarsme viņam ir vēlamāka par pilnīgu izolētību. [2; 9-10]
Jebkurā cilvēku saskarsmē vienmēr var izdalīt trīs sastāvdaļas, sociālo percepciju, komunikāciju – apmaiņu ar informāciju un interakciju.[2; 12]
No šīm trīs sastāvdaļām izdalīsim vienu, kas mums saskarsmes procesā maldīgi šķiet pati galvenā un noteicošā – komunikāciju, t.i. informācijas apmaiņas procesu starp partneriem. Tomēr jāatzīmē, ka visi trīs iepriekšminētie saskarsmes komponenti veido veselumu, reālo kontaktu sistēmu, tie mijiedarbojas un nav atdalāmi viens no otra.
Saskarsmes procesā cilvēki apmainās ar idejām, faktiem, uzskatiem, jūtām, noskaņojumiem. Komunikācijas laikā informācija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru.
Savā referātā, atbilstoši tēmai, pievērsīšos komunikācijai un tieši
jautājumam par to, kas ir tas, kas ne vienmēr saskarsmi ar partneri dara efektīvu – komunikācijas psiholoģiskajām barjerām.
Lai runātu par komunikāciju, jānoskaidro tās vieta cilvēka dzīvē, cilvēku savstarpējās attiecībās un ikdienas norisēs.
Katram cilvēkam, tāpat kā gaiss, ūdens un barība, ir vajadzīgas attiecības ar citiem cilvēkiem. Cilvēks jau piedzimst ar saskarsmes spēju un savas dzīves laikā to attīsta un pilnveido.
Katrs cilvēks saskarsmes pieredzes rezultātā ir pamanījis, ka ir cilvēki, ar kuriem kontakts veidojas ļoti viegli un saskarsme izdodas, bet ir cilvēki, kas mūs nesaprot vai negrib saprast, pārprot, savādāk interpretē mūsu vārdus vai vienkārši nevēlas mūs uzklausīt. Saskarsme ir ietekme, bet daudzi no mums nebūt nevēlas tikt ietekmēti. Tādēļ saskarsmē, visbiežāk, ja komunikācijas partneris ir nepazīstams vai neuzticams, rodas saskarsmes problēmas.…
