Ilgus gadus staļiniski ortodoksālā Albānija atradās pašizolācijā. Darba partija un tās līderis Envers Hodža par ienaidniekiem pasludināja kapitālistisko Ameriku, revizionistisko PSRS un pat ilggadējo sabiedroto Ķīnas Tautas Republiku.
1985.g.11. aprīlī Albānija atvadījās no Envera Hodžas ar kuru Albānija saistīja savu vēsturi vairāk kā 40-mit gadus. Tūkstošiem cilvēku ar asarām acīs pavadīja savu vadoni. Līdz ar viņu aizgāja totalitārisma ēra.
80-to gadu beigās situāciju Albānijā varētu raksturot kā šādu : „vēršu vilkti arkli un rati laukos, neliels norūsējošu autobusu skaists, kas pilsētā veido valsts transporta sistēmu. Privāto automašīnu nav, jo ir aizliegti, velosipēdu maz. Bieži redzami Marksa, Engelsa, Ļeņina un arī Staļina portreti. Ārpus konkurences ir Envera Hodžas, komunistiskās Albānijas „tēva”, albāņu tautas leģendas un vadoņa tēls.” Dzīves līmenis ir zemākais Eiropā. Hodžas vietu ieņēma Ramizs Alija. Apmēram 3 gadus Albānijas iekšpolitikā nebija manāmas nekādas atkāpes no „stiprā kursa”- „kompartijas vadība visu turēja savā kontrolē, opozīcija tika nežēlīgi apspiesta, valstī nedarbojās neviena baznīca”.
1989. gada CK Albānijas Darba Partija (ADP) plēnumā Alija paziņoja, ka valstij ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas ekonomiskajā sfērā. Ar 1990. gada septembri tika atļautas tirgus attiecības, uzsākta investīciju piesaiste. Maijā tautas sapulce pieņēma veselu paketi likumdošanā, ienesot lielas pārmaiņas sodāmības sistēmā. Samazināja pantu skaitu, pēc kuriem tika pieņemti nāvessodi, reformēja tiesu sistēmu un atjaunoja Tieslietu ministriju, apsūdzētājiem tika piešķirtas tiesības uz advokātu pakalpojumiem.
Ārpolitikā sākās „atkusnis”. Tika atjaunotas diplomātiskās attiecības ar vairākām Eiropas valstīm. ADP līderis Alija pakāpeniski uzsāka kursu, lai nostabilizētu attiecības ar Grieķiju, un tas arī izdevās 1987.g. Tika atvērts dzelzceļa tīkls ar Dienvidslāviju, un uzsāktas ekonomiskas, tehnikas, kultūras un zinātnes sadarbība ar Rietumeiropu. Pēc mājieniem, ka Albānija varētu normalizēt attiecības ar ASV, Alija ieradās Ņujorkā, kur ANO ģenerālasamblejā teica daudznozīmīgu runu. Viņš paziņoja, ka Albānija vēlas aktīvi piedalīties Helsinku procesā un Eiropas politiskajā attīstībā, nostiprinot pilsoņu tiesības un demokrātisko brīvību valsts iekšienē.
…
