Viena no jebkura cilvēka dzīves būtiskām sastāvdaļām ir konflikti, kuri nozīmīgi ietekmē savstarpējās attiecības. Ir svarīgi apzināties, ka konflikti ir pilnīgi normāla un neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ne vienmēr ir vērtējama tikai negatīvi, jo ar konstruktīvi risinātu konfliktu palīdzību ir iespējams pat uzlabot savstarpējās attiecības, noskaidrojot otra slēptās vēlmes attiecībā uz sevi. Tas ir arī viens no veidiem, kā uzzināt otra cilvēka viedokli, viņa uzskatus.
Konflikts ir visos. Vienalga vai tā ir puķe, kas sniedzas pretī saulei, vai dzīvnieks, kas medī, lai izdzīvotu, vai cilvēks, kurš samierinās ar neērtībām ,tās visas ir konflikta izpausmes. Un visos ir vēlēšanās atrast sev labāko variantu, kurš mazinātu spriedzi.
Konflikta atrisināšana nav mēģinājums to likvidēt, drīzāk tas ir process, lai tuvotos konfliktam un vadītu to kārtībā (secībā), lai, pirmām kārtām, labumu gūtu paši un, otrkārt, savstarpējās attiecības.
No sarunām ar dažādiem cilvēkiem esmu secinājis, ka lielākā daļa cilvēku uzskata, ka konflikti ir viennozīmīgi vērtējami negatīvi, kas, manuprāt, nozīmīgi ietekmē to iznākumu. Ja konflikta pamatā ir pārliecība, ka tas ir kaut kas negatīvs, tas veido konflikta vispārējo gaisotni, ietekmējot tā gaitu, norisi. Šādas nostājas dēļ, manuprāt, ir gandrīz neiespējami nonākt pie abas puses apmierinoša risinājuma, tas drīzāk veido situāciju, kad abiem oponentiem ir sajūta, ka vienam noteikti ir jābūt uzvarētājam.
Kas ir konflikts? Psiholoģijā par konfliktu apzīmē pretēji vērstu, nesavienojamu tendenču sadursmi, starp indivīdiem, grupām, kas saistīta ar noliedzošu emocionālu pārdzīvojumu.
Jēdziens “konflikts” radies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē – stāties pretī, pretoties, pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme, asas domstarpības.[1]
Psiholoģijā ar konfliktu saprot oponentu vai mijiedarbības subjektu pretēju mērķu, interešu, pozīciju, domu un uzskatu sadursmi. Konfliktu var definēt kā vienu no cilvēku mijiedarbības formām, kuras pamatā ir dažādu veidu reālas vai iluzoras, objektīvas un subjektīvas, dažādā pakāpē apzinātas pretrunas starp subjektiem, mēģinājumi tās risināt kognitīvi vai emocionāli.[1]…
