-
Konfliktu risināšanas paņēmieni
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
Konflikta jēdziens | 6 | |
Konfliktu veidi | 8 | |
Iekšējais konflikts | 8 | |
Starppersonu konflikts | 9 | |
Personu – grupu konflikti | 10 | |
Starpgrupu konflikti | 10 | |
Konfliktu atrisināšanas vērtība | 11 | |
Konfliktu atrisināšanas metodes | 13 | |
4.1. | Konfliktu atrisināšanas strukturālās metodes | 13 |
Konfliktu atrisināšanas nestruktūrālās metodes | 14 | |
Konfliktsituācijas iznākums būs atkarīgs ne tikai no konflikta iemesliem, faktoriem un modeļiem, tās ilguma pakāpes, bet no pašu dalībnieku attieksmes pret šo konfliktsituāciju | 15 | |
5. | Starppersonu konfliktu atrisināšanas „četru soļu” metode | 16 |
6. | Dialoga specifika konfliktrisinošajā komunikācijā | 18 |
7. | Konfliktu situācijas risināšanas noteikumi | 20 |
Secinājumi | 21 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 23 |
Jēdziens "konflikts" ir radies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē - stāties pretī, pretoties, pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme, asas domstarpības. Konflikta jēdziens tiek lietots daudzās zinātņu nozarēs, un līdz ar to ir daudz definīciju. Psiholoģijā ar konfliktu saprot oponentu vai mijiedarbības subjektu pretēju mērķu, interešu, pozīciju, domu un uzskatu sadursmi. Konfliktu var definēt kā vienu no cilvēku mijiedarbības formām, kuras pamatā ir dažādu veidu reālas vai iluzoras, objektīvas un subjektīvas, dažādā pakāpē apzinātas pretrunas starp subjektiem, mēģinājumi tās risināt kognitīvi vai emocionāli.1
Psiholoģiskajā vārdnīcā konflikts tiek definets kā „attiecīgajā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kad nepieciešama individuālo, grupveida vai institucionāla atrisināšana”.2
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā konflikts tiek definēts kā „pretēju mērķu, interešu, pozīciju, viedokļu vai uzskatu sadursme, emocionāli spēcīgs, grūti atrisināms problēmu saasinājums”.3
Konflikts ir reāla cīņa starp cilvēkiem un grupām neatkarīgi no tā, kādi ir cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra konfliktējošā puse, saka angļu sociologs A. Gidness.4
Rietumu sociologi un filozofi konfliktus atzīst par sociālās attīstības nozī-mīnākaiiem faktoriem. Angļu filozofs un sociologs G. Spensers (1820-1903)
Čikāgas sociālās psiholoģijas skolas pārstāvis R. Parks konfliktu kopā ar sacensību, pielāgošanos, asimilāciju iekļāva četru galveno sociālās mijiedarbības veidu skaitā. Viņš uzskata, ka tā ir apzināta sacensība, kas ir sociāla forma cīņai par eksistenci. Konflikts, pateicoties asimilācijai, veido ciešus savstarpējos kontaktus, sadarbību, veicina pielāgošanos.
Amerikāņu sociologs L. Kozers (L Coser) konfliktu definē kā ideoloģisku parādību, kura atspoguļo indivīdu un sociālo grupu tieksmi un izjūtas cīņā par objektīviem mērķiem: varu, statusu, ienākumu sadalīšanas pārmaiņu, vērtīborientāciju attīstību. …
Referāta mērķis ir konfliktu risināšanas paņēmienu un metožu vispusīgs pētījums. Lai izvirzītais mērķis būtu atklāts, ir nepieciešams noteikt referāta uzdevumus: • Izpētīt konflikta jēdzienu un izpratni; • Apskatīt konflikta veidus; • Izanalizēt konflikta atrisināšanas vērtību; • Izpētīt konflikta atrisināšanas strukturālās un nestrukturālās metodes; • Izanalizēt starppersonu konfliktu atrisināšanas „četru soļu metodi”; • Noteikt dialoga specifiku konfliktrisinošajā komunikācijā; • Izdalīt konfliktu situācijas risināšanai svarīgākos noteikumus.
- Konfliktu risināšanas paņēmieni
- Konfliktu specifika un to risināšanas iespējas
- Neverbālās komunikācijas loma sociālo konfliktu noregulēšanā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Konfliktu specifika un to risināšanas iespējas
Реферат для университета8
-
Konfliktu risināšanas stratēģiju izpēte grupā X
Реферат для университета43
Оцененный! -
Normatīvo aktu kolīziju veidi un to risināšanas paņēmieni
Реферат для университета14
-
Konflikti, to veidi, risināšanas iespējas
Реферат для университета12
Оцененный! -
Radošu pusaudžu konfliktu risināšanas stratēģijas
Реферат для университета25