Konfliktu veidi un cēloņi

Konflikti ir normāla mūsu dzīves sastāvdaļa. Par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. Konflikts ar būt iekšējs – pašā cilvēkā, kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedību un ceļu uz mērķi, kā arī ārējais – starppersonu konflikts, kurā viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, par cik katrai ir savas intereses. [1;79]
Konflikts – pretēju mērķu, interešu, pozīciju, viedokļu vai uzskatu sadursme, emocionāli spēcīgs, grūti atrisināmas problēmu saasinājums, nopietnas nesaskaņas, strīds, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli vai šķietami izslēdz otras puses interešu īstenošanu, tā kā ir dabiski, ka indivīdiem ir atšķirīgas intereses, konflikts saskarsmē ir dabisks un no tā nevar izvairīties, bet jau no bērnības jāmācās to neverbāli un produktīvi risināt. [4, 84]
Konflikts (latīņu val. Conflictus – sadursme) ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. [2; 85]
Dzīves tempam un darījuma rosībai kļūstot arvien straujākai, daudzkārt palielinās arī konfliktu iespējas.
D. Vebsters konfliktu definē šādi:
1.sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem, savstarpēji nesaderīgiem indivīdiem.
2.antagonisks stāvoklis vai rīcība.
3.cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības
4.naidīga sadursme. …