Viens no vecākajiem muzejiem Vidzemē - Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs (NMM) ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša rajona pašvaldības iestāde, kurā vāc, glabā un eksponē materiālus par Madonas pilsētas un novada vēsturi, kultūru un mākslu. (Zepa 2004)
1 564.7 m2 plašajās muzeja četrās nodaļās (krājumu, kultūrvēstures, mākslas, zinātniski – izglītojošajā) un izstāžu telpās regulāri ir skatāmas dažādas tematiskās un mākslas izstādes. Apmeklētājiem 2004. gadā tika piedāvātas apskatei 111 277 vienības: arheoloģiskie atradumi, etnogrāfiskie materiāli, dokumenti, izdevumi, fotoattēli, rokraksti, sadzīves priekšmeti, mākslas darbi. (Zepa 2004)
Kā vieni no ievērojamākajiem muzeja ieguvumiem ir G. Manceļa sprediķu grāmata no
1654. gada, muižnieka meitas pūra lāde ar reljefa apkalumiem no 1739. gada, 1842. gada laikrakstu numuri, „Pravdas” 1924. gada numurs, kurš iznāca Ļeņina bēru dienā un pilnībā veltīts viņa piemiņai, rakstnieka Kaufelda manuskripts „Sēkla nedeg” rokrakstā, apģērbs no koncentrācijas nometnes, ziņojumi par politieslodzīo spīdzināšanu Madonas cietumā. Pēc izrakumiem Madonas kapulaukā 2002. gada nogalē, ar jauniem eksponātiem ievērojami papildinājusies plašā arheoloģijas kolekcija. Izrakumu rezultātā tajā plašāk pārstāvēts ir viduslaiku periods (14. – 17.gs.). Nozīmīga un bagāta ir tekstiliju kolekcija. Tajā glabājas viens no 1933.g. Dziesmu svētku tērpu skates godalgotajiem tautas tērpiem, ko darinājusi Marta Goliase.
Muzeja vēsturiskā attīstība
Kā raksta pirmā muzeja direktore un aktīva sabiedriskā darbiniece Elza Rudenāja (par savu ieguldījumu 1995. gadā saņemot Triju Zvaigžņu ordeni) savās atmiņās „Īss ieskats Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izaugsmē” (1977. februāris.), tad „Pēc Madonas pilsētas un apriņķa atbrīvošanas no vācu fašistiskās okupācijas varas 1944. gada augustā- septembrī, sākās straujš dzīves un atjaunošanas darba periods. Lai tautā nostiprinātu ticību padomju varai, tika veidotas izglītības un kultūras iestāžu tīkls, kurā nozīmīga vieta tika ierādīta arī muzejam.” (Rudenāja 1977)
1944. gada 20. septembris tiek uzskatīts par oficiālo un juridisko muzeja darbības sākumu, kad LPSR izglītības tautas komisārs K. Strazdiņš parakstīja pavēli par E. Rudenājas apstiprināšanu direktores amatā (1944. – 1990.). Toreiz muzeja oficiālais nosaukums bija „Madonas valsts vēstures muzejs”. Muzejam tika izvirzīti šādi uzdevumi:…
