Konkurences likuma vēsture
1997.gada Konkurences likuma pieņemšana 1998.gada 1.janvārī, bija ievērojams solis Latvijas likumdošanas tuvināšanā ES normām konkurences jomā. Pamatos Konkurences likums tika veidots, ņemot vērā ES likumdošanu. Tajā pat laikā Konkurences likuma saturu ietekmēja situācija Latvijas tautsaimniecībā, valsts politika konkurences aizsardzības jomā, kā arī 1991.gada 3.decembrī pieņemtais likums, kas bija spēkā līdz 1997.gada 31.decembrim, “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” un šī likuma piemērošanas prakse.
Lai novērstu atklātos trūkumus, tika izstrādāts un 2001.gada 4.oktobrī pieņemts jauns Konkurences likums, kas stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Piemēram, likumā tika noteikti zemāki paziņošanas kritēriji uzņēmumu apvienošanās gadījumā, tādējādi veicinot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un ieiešanu atsevišķu preču un pakalpojumu tirgos, kuros uzņēmumu apvienošanās rezultātā darbojas dominējoši tirgus dalībnieki.
2003.gadā Konkurences padomē tika izveidota darba grupa, kura uzsāka Konkurences likuma grozījumu izstrādi. Konkurences likums bija jāsaskaņo ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu vai arī tajā bija jāparedz īpaša procesuālā kārtība, kādā ir piemērojamas Konkurences likuma materiālās normas. Vienlaikus tika nolemts labot tās Konkurences likuma nepilnības, kuras bija atklājušās piemērojot likumu, proti, tika palielinātas Konkurences padomes izmeklēšanas pilnvaras un iekļautas tiesību normas, kas nodrošina ES konkurences tiesību efektīvu piemērošanu Latvijā. 2004.gada 22.aprīlī likums “Grozījumi Konkurences likumā” tika pieņemts Saeimā un 2004.gada 1.maijā tas stājās spēkā. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz likums “Grozījumi Konkurences likumā”:
• Konkurences padomes Biroja izmeklēšanas tiesību palielināšana. Papildus pastāvošajām izmeklēšanas tiesībām tika paredzētas Biroja tiesības pamatojoties uz tiesas lēmumu bez iepriekšēja brīdinājuma policijas klātbūtnē iekļūt tirgus dalībnieku un to darbinieku, kā arī citu personu transportlīdzekļos, dzīvokļos, neapdzīvojamās telpās, būvēs un citos nekustamos īpašumos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, un veikt tajos esošo mantu un dokumentu apskati, tirgus dalībnieku un to darbinieku mantu un dokumentu apskati. Šādas izmeklēšanas tiesības pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu un tās ir nepieciešamas, lai būtu iespējama efektīva karteļu vienošanos izmeklēšana, piemērojot gan Latvijas, gan ES konkurences tiesības.
• Tirgus dalībnieku apvienošanās kontroles pastiprināšana. Ar likuma grozījumiem tiek mainīts viens no tirgus dalībnieku apvienošanās paziņošanas kritērijiem, un proti, apvienošanās ir jāpaziņo, ja apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Papildus kā viens no apvienošanās veidiem tiek ieviests aktīvu pirkums, un tiek mainīts arī apvienošanās izvērtējuma tests, un proti, Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.
• Īpaša lietas izpētes procedūra Konkurences likuma pārkāpumu lietām. Ņemot vērā, ka Konkurences likuma pārkāpumu izmeklēšanas procesā nereti ir jāiegūst daudz pierādījumu, kuri ir jāizvērtē, jāveic dažādi sarežģīti aprēķini un aptaujas, lai noteiktu konkrēto tirgu, tad lēmuma pieņemšanas termiņš Konkurences likuma pārkāpumu lietās ir pat diviem gadiem. Atšķirīga no Administratīvā procesa likuma ir arī lietas ierosināšanas kārtība un kārtība, kādā procesa dalībnieki iepazīstas ar lietu.
• Grozījumi, kas nodrošina ES Padomes regulas Nr. 1/2003 “Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81.un 82.pantā” piemērošanu.
…
