Ievads
Konstitūcija visaugstākajā juridiskajā līmenī nostiprina galvenos „uzvedības noteikumus” valstī, tādejādi stabilizējot valsts un sabiedrības (arī indivīda) attiecības. Nostiprinot konstitūcijā cilvēka tiesības, valsts tam garantē juridisku aizsardzību. Valstij līdz ar to stabilizējās dažādu politisko spēku attiecības. Konstitūcija reglamentē politisku problēmu risināšanas ceļus. Tādejādi atvieglojot politisko problēmu risināšanu. Galvenais šeit, protams, ir nevis tas, vai kāds dokuments ir nosaukts par konstitūciju, bet gan tas, vai valstī pastāv un tiek ievērots visiem pieejams dokuments, kas satur cilvēka tiesības un pienākumus un nosaka valsts institūciju izveidošanās un darbības noteikumus.
Tēma „Konstitūcija” šobrīd ir aktualizējusies, jo šā gada 2. augustā notika referendums, kurā vēlētājiem bija jāizsaka savs vērtējums par jautājumu: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu?" Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Referendums lika lielai daļai iedzīvotāju aizdomāties par Latvijas politisko stāvokli, sistēmu, kā arī par to, vai iedzīvotājus politiskās norises apmierina.
Par tiesībām nebeidz runāt skolās un valsts iestādēs, tur aktuāla ir šī tēma. Skolotāju visbiežāk izteiktais sauklis: „Mūsdienās skolēniem ir tiesības, bet nav pienākumi”, izskan visai bieži, līdz ar to tas liek aizdomāties, cik daudz skolēniem jāzina, vai, precīzāk - kas vecākiem ir jāiemāca saviem bērniem, lai viņi izprastu savas tiesības un ievērotu, pildītu savus pienākumus.
Šīs abas aktuālās tēmas darbā tiek sīkāk apskatītas, izanalizētas, lai ne tikai uzsvērtu to aktualitāti mūsdienās, bet arī, lai es pati izprastu šīs tēmas, uzzinātu, kas vispār ir konstitūcija, kas ir tiesības, kā tās radušās, kā darbojas, kāds ir to iedalījums utt.
…
