Demokrātiskas valsts vissvarīgākais tiesību elements ir konstitūcija, mūsu valstī tā ir Satversme. Lai nodrošinātu konstitūcijas realizāciju ikdienas sabiedrības dzīvē, neviens valstī pastāvošais likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju. Attīstoties tiesiskas valsts institūtam, rodas arvien vairāk dzīvi regulējošas normas. Un, lai tiesiskās normas nebūtu pretrunā viena ar otru, rodas nepieciešamība pēc neatkarīgas institūcijas, kas veiktu uzraudzību par tiesību ievērošanu, šīs problēmas risinājumu atrada ceturtais ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs Džons Maršals, kurš konstitucionālās uzraudzības funkcijas piešķīra ASV Augstākajai tiesai.
Starpkaru periodā konstitucionālās uzraudzības institūti sāka izplatīties pasaules valstīs. Eiropas valstīs straujš konstitucionālo uzraudzības institūtu izplatības vilnis piemeklēja otrā pasaules kara laikā, kad gandrīz visās demokrātiskajās valstīs tika nodibinātas konstitucionālās uzraudzības institūti. Dažās valstīs konstitucionālās uzraudzības funkcijas tika piešķirtas konstitucionālajām tiesām (Vācijā, Itālijā, u.c., tostarp arī mūsu kaimiņvalsts, Lietuva, kurā Konstitucionālā tiesa tika izveidota agrāk nekā Latvijā). Igaunija konstitucionālās uzraudzības funkcijas ir uzticējusi Nacionālajai tiesai.
Cita valstu grupa konstitucionālās uzraudzības funkcijas ir uzticējusi parastai tiesas vai parasto tiesu augstākai instancei (piemēram, ASV, Japānā, Šveicē, Norvēģijā u.c.).
Mūsu valstī Konstitucionālās uzraudzības institūta funkcijas pilda Satversmes tiesa. Man bija interesanti izsekot, kāds ir bijis Satversmes tiesa ceļš – līdz tā pieņēma tagadējo veidolu un arī salīdzināt, kā konstitucionālās uzraudzības institūti veidojušies un darbojas citās valstīs.
“Konstitucionālā uzraudzība – dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai”1.
Šis uzraudzības veids ir būtisks konstitūcijas aizsardzības instruments un garants valstī. Konstitucionālās uzraudzības institūts sāka veidoties XVIII gs. Pēc absolūtās monarhijas sistēmas sabrukuma. Konstitucionālās uzraudzības institūta attīstību noteica valsts varas dalīšanas principa nostiprināšana konstitūcijās un jo sevišķi tiesas varas funkcionālā un organizatoriskā nodalīšanās no likumdevējas un izpildvaras, kā arī neatkarība no tām.
Konstitucionālās uzraudzības nepieciešamība objektīvi nosaka tiesību normu sistēmas hierarhiskais raksturs, kas, savukārt, galvenajās līnijās ir izveidojies valsts varas institūciju sistēmas hierarhiskās uzbūves rezultātā.
Ideja par konstitucionālās kontroles jeb konstitucionālās uzraudzības nepieciešamību demokrātiskā valstī pirmoreiz radusies Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šo funkciju veic Augstākā tiesa. Laikā starp diviem pasaules kariem konstitucionālās kontroles institūcijas tika izveidotas arī vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Vācijā, arī Igaunijā.
…
