Kontrole un tās loma administratīvo tiesību subjektu likumīgas rīcības nodrošināšanā

Secinājumi un priekšlikumi
• Kontroles mehānismus pēc būtības var iedalīt iekšējā un ārējā kontrolē. Šāds dalījums būtu vispiemērotākais raksturojot kontroles veidus, piemēram, kontrole ko veic ministrijā iekšēji ir iekšēja, bet Valsts kontroles revīzija neapšaubāmi ir ārējā kontrole, jo to veic neatkarīga iestāde.
• Literatūrā tiek izdalītas: administratīvā kontrole; sabiedriskā kontrole; parlamentārā kontrole un konstitucionālā kontrole. Administratīvā kontrole - kontrole, ko īsteno pašas aktīvās administrācijas institūcijas un amatpersonas visā izpildvaras sistēmā. Sabiedrisko kontroli īsteno sabiedrība ar tās locekļu starpniecību. Tās mērķis ir panākt, lai valsts sniegtie pakalpojumi pēc iespējas labāk atbilstu saņēmēju, tas ir, iedzīvotāju interesēm. Parlamentārā kontrole izpaužas Saeimas kontrolē un uzraudzībā pār Ministru kabineta darbību.
• Lai nodrošinātu efektīvāku valsts amatpersonu darba kvalitāti, lai tās būtu vairāk ieinteresētas pildīt savus pienākumus kvalitatīvāk un pašas lielāku uzmanību pievērstu lēmumu likumībai un tiesiskuma principu ievērošanai, iespējams varētu ieviest obligātu valsts amatpersonu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Ja amatpersonas pašas finansiāli būt atbildīgas par saviem lēmumiem un to radīto finansiālām sekām, ļoti iespējams, tās būtu ieinteresētas pašas pievērst lielāku uzmanību saviem lēmumu likumībai, respektīvi, tā s būtu vairāk ieinteresētas sava darba likumības paškontrolē. Līdzīgi pašlaik darbojas, piemēram, Zvērināti notāri, kuriem profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms. Jāatzīst, ka šeit gan ir zināma atšķirība, jo Zvērināti notāri ir tikai pielīdzināti valsts amatpersonām un savā darbībā ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam. Tā kā ieviest šādu nosacītu kontroles sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām, iespējams, būtu visai problemātiski.
…