Devianta uzvedība – ir uzvedība, kura neatbilst noteikumiem un normām, noteiktām sabiedrībā oficiālā kārtā vai tradicionāli. Devianta uzvedība izpaužas alkoholisma, dzeršanas, bezpajumtniecībās, narkomānijas, nepilngadīgo noziedzības formās. Devianta uzvedība visbiežāk paradās tām personām, kuri auga nelabvēlīgās ģimenēs, sociālās apstākļos, personām, kuriem vecāki ir alkoholiķi vai personām, pret kurām ģimenē tika pielietota vardarbība. Devianta uzvedība pastiprinās sociālas spriedzes apstākļos, stresa vai strīda situāciju ģimenē rezultāta, mācības iestādē, vienaudžu kolektīvā. Deviantīvā uzvedība ļauj noteikt atsevišķu indivīdu un sociālo grupu gaidāmo- prognotisko uzvedības modeli. Sakarā ar to, ka indivīdu uzvedībai ir visai stabils un noturīgs raksturs, sociālajā darba un tiesībaizsardzības iestāžu praksē ir iespējams izstrādāt reprezentatīvas prognozes par iespējamām sociālo noviržu tendencēm nākotnē – to biežumu, intensitāti, nelabvēlīgām sekām, deviāciju sociālās bīstamības pieaugumu un pastiprinājumu. Sociologi devianci definē kā uzvedību, kas ir atzīta kā likumu un normu pārkāpšana.
• Pirmkārt, socioloģiskā deviances definīcija uzsver sabiedrības kontekstu nevis individuālu uzvedību. Sociologi redz devianci kā grupu procesa terminus, definīcijas un spriedumus ne tikai īpašas individuālas rīcības. …