Mūsdienu filozofijas problēmu apskatā dominē cilvēka tēma: cilvēka būtība,
eksistence, saprašana, izziņa, cilvēks valodā, vēsturē, komunikācijā, ideoloģijas un varas izpausmes cilvēka dzīvē.
Filozofija ietver sevī bezgalīgi daudz domu un vērtīgu atziņu, pateicoties kurām, mēs spējam dziļāk ieskatīties sevī un izvērtēt savus rīcības motīvus. Filozofija attīsta domāšanu jau augstākā pakāpē, radot iespaidu, ka mēs esam īpaši, jo ne jau katrs spēj filozofēt. Filozofijā nekad nav viena noteikta patiesība, cik cilvēku, tik domu un katrā domā ir pretstati kā teicienā ’’koks ar diviem galiem.’’
Cilvēku kopības veidošanai un komunikācijai mūsdienās ir ļoti liela nozīme. Visa dzīve sastāv no komunikācijas gan ar cilvēkiem, gan dabu. Cilvēkam ir jāiemācās rēķināties ar apkārtējiem, jo nevar izcelt tikai savu esību, uzskatot, ka pārējie ir tikai puteklīši, kurus var aizslaucīt, kad vien iegribas. Arī mīlestība balstās uz cieņu, sapratni un uzticību, kas palīdz veidot īpašu attiecību paradīzi, un liekas, ka virs galvas lidinās krāsains laimes taurenis.
Dažkārt cilvēka uzvedību nosaka apkārtējas vides apstākļi, nekā apziņa vai jūtas. Mēs katrs esam līdzīgi pēc būtības, bet unikāli pēc personības un sava iekšējā gara, ko nosaka augstāks spēks.
Mana darba mērķis ir izpētīt dziļāk cilvēka spēju komunicēties un veidot attiecības ar līdzcilvēkiem no filozofiskā aspekta.
Jautājums "Kas ir cilvēks?" savā dziļākajā būtībā ir grūts un sarežģīts, lai gan sākotnēji šķiet vienkāršs un saprotams, Cilvēki esam mēs paši un citu tautu pārstāvji, bērni un pieaugušie. Savā ikdienas pieredzē mēs nešaubīgi protam atšķirt cilvēkus no visām citām dzīvām būtnēm, Tātad pastāv kaut kāds noteiktu cilvēka pazīmju kopums.
Zināšanas par cilvēka bioloģiski vēsturisko izcelšanos un cilvēka kā sugas īpatnībām nebūt neatrisina jautājumu par viņa vietu pasaulē. Cilvēks ir cēlies no dzīvās dabas un līdzinās citām dzīvām būtnēm, viņa priekšvēsture var dot daudzas atziņas par paša īpatnībām. …
