IEVADS
Cik mūžīgs ir īpašums, tik arī ilgi pastāvēs iespēja personām kļūt par kopīpašniekiem. No tā var mēģināt apzināti izvairīties, taču personas atrašanās kopīpašnieka statusā var arī notikt tai neveicot noteiktas darbības. Līdz ar to arī šādi kļūstot par kopīpašniekiem vienmēr būs kāds, kam šāds stāavoklis būs nepieņemams un persona mēģinās to izbeigt, prasot savas kopīpašuma daļas izdalīšanu.
Tādēļ arī izvēlējos šo tēmu, kas savu aktualitāti nezaudēs nekad, jo no vienas puses kopīpašums savā būtībā raksturojas kā bieži neizbēgams stāvoklis, bet no otras puses tā regulējumu likumā paredz kopīpašniekam tiesības jebkurā laikā šādu kopīpašnieka stāvokli izbeigt.
Šā darba mērķis ir uz zinātniskās literatūras un tiesu prakses analīzes pamata konstatēt tos kopīpašumu regulējošo normu aspektus, kuri paredz kopīpašuma reālu sadali, kā arī apskatīt iespējamās problēmas, dzīvē pieprasot un realizējot kopīpašnieku daļu izdalīšanu.
Civillikuma sadaļā par kopīpašumu tiek aplūkots kopīpašums kā vispārīgu normu kopums. Likums bez tam paredz arī speciālus gadījumus. Taču autors savā darbā nerunās par tādiem kopīpašuma veidiem kā laulāto kopīpašumu un sabiedrības dalībnieku kopīpašumu, jo šajā gadījumā kopīpašums ir personisko attiecību vai saistību rezultāts. Laulības vai sabiedrības pastāvēšanas laikā tās dalībniekiem nav tiesību uz lietas domājamo daļu kā bezķermenisku lietu.
Kā atzīmē V.Sinaiskis , tad kopīpašuma juridiskā daba ir divējāda, tas parādās kā
1) Gesamteigentum un kā
2) Miteigentum.
Pirmajā gadījumā tiek prezumēta sui generis sabiedrība, starp kuras locekļiem – kopīpašniekiem – pastāv personīgs sakars, kas arī raksturo šo Gesamteigentum.
Otrajā gadījumā juridiskai dabai ir raksturīgs tas, ka starp kopīpašniekiem pastāv vienīgi mantisks sakars, piemēram, vairākām personām pieder īpašuma tiesība uz vienu un to pašu lietu, tādējādi kopīpašums Civillikumā (kā Miteigentum) sakrīt ar kopīpašumu romiešu tiesībās.
Darbā aplūkots tiks šis otrais kopīpašuma veids un tā vispārīgie noteikumi, lielāku uzmanību pievēršot nekustamā īpašuma kopīpašumam un tā reālas sadales regulējumam un iespējām praksē, nepieskaroties jautājumiem par laulāto kopmantu un sabiedrības dalībnieku īpašumu.
…
