Kopīpašumi

Katram būves īpašniekam CL paredz pienākumu, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, uzturēt savu būvi tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem (CL 1084. p.). Ja kāds no kopīpašniekiem veic nepieciešamos uzlabojumus, tad pārējiem kopīpašniekiem ir pienākums segt šos izdevumus samērā ar viņu domājamām daļām. Tas gan neattiecas uz gadījumiem, kad kopīpašnieks ir veicis nevis nepieciešamos izdevumus, bet gan, piemēram, veicis ēkas noformēšanu ar izgaismošanas lampiņām uz Ziemassvētkiem. Šādu izdevumu segšanu pārējiem kopīpašniekiem var prasīt tikai tad, ja šie izdevumi ir bijuši saskaņoti ar citiem kopīpašniekiem.
CL 1072. -1073 p. ir teikts, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. No tā izriet, ka kopīpašnieks ar savu domājamo daļu drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja vien viņa rīcība neietekmē pārējo kopīpašnieku daļas. Katrs kopīpašnieks var viņam piederošo kopīpašuma daļu arī atsavināt vai ieķīlāt. Taču, ka ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ - izpirkuma tiesība (1381. un turpm. p.).…