Šis darbs ir par koplietošanas ceļu un servitūtceļu rekonstrukciju, kas ir šobrīd Latvijā ļoti aktuāls jautājums, tā kā Latvijas valsts lielākajā teritorijas daļā ceļu segums ir neatbilstošs pieaugošajai satiksmes intensitātei un noslogotībai. Ceļu segumi ir bojāti un nolietoti. Sekojoši izriet jautājums par ceļu seguma maiņu un kārtību, kādā šis process vaicams. Vēl jo vairāk šis jautājums ir kļuvis aktuāls, kopš iespējams saņemt palīdzību no Eiropas subsīdiju fonda finanšu līdzekļu formā.
Darba sākumā tiek sniegts ieskats konkrēto terminu noskaidrošanā, sīkāk paskaidrojot kas ir rekonstrukcija, koplietošanas ceļi un servitūtceļi. Turpinājumā sniegts paskaidrojums par atšķirībām šo ceļu tiesiskajā regulējumā, kā arī sīkāk izanalizēta kārtība, kādā veicama šo ceļu rekonstukcija, lai rekonstrukcijas process būtu tiesisks. Nobegumā sniegti secinājumi par rekonstukcijas īstenošanas kārtību.
Lai varētu izanalizēt atsķirības tiesiskajā regulējumā un rekonstukcijas īstenošanā, jāsāk ar terminu noskaidrošanu, kas izriet no konktētiem tiesību aktiem.
Rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.1 Jāpiebilst, ka, saskaņā ar likumu, jēdzienu „būve” definē kā būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Tātad tie var būt ēkas, nojumes tilti, ceļi un tamlīdzīgi veidojumi.
Koplietošanas ceļš ir ceļš, kas atrodas fizisku vai juridisku personu īpašumā un, ko izmanto piebraukšanai pie vairākiem īpašumiem. Tātad tas ir ceļš, kurš paredzēts publiskai lietošanai.…